Satversmes aizsardzības birojs (SAB) patlaban nav oficiāli informēts par iespējamo informācijas izpaušanu Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) kriminālprocesā, noskaidroja aģentūra LETA.

Normatīvie akti nosaka – ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma izpaušana, par to ir jāziņo augstākam vadītājam un valsts drošības iestādei. Šajā gadījumā tas būtu SAB. Tāpat jāizveido dienesta izmeklēšanas komisija vismaz triju cilvēku sastāvā, kurā iekļauj institūcijas un attiecīgās valsts drošības iestādes pārstāvjus, aģentūrai LETA skaidroja SAB.

Birojs šobrīd nav saņēmis oficiālu informāciju no iestādēm – ne par notikušo faktu, ne par pārbaudes rezultātiem, norādīja SAB.

SAB gan nekomentēja, vai plāno pieprasīt nepieciešamo informāciju Ģenerālprokuratūrai, kura pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. “SAB publiski nekomentē sadarbības nianses ar citām iestādēm,” norādīja biroja pārstāve Iveta Maura.

SAB iegūst, apkopo, uzkrāj, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju. Jautājumā par speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam tiek vērtēti gan fakti, gan informācija, atgādināja SAB.

Jau ziņots, ka Kļaviņa lietas izmeklētājs par iespējamu informācijas izpaušanu vērsās Ģenerālprokuratūrā, kura veica pārbaudi, taču 2.jūlijā nolēma atteikt sākt kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu.

Žurnāls “Ir” iepriekš vēstīja, ka Kļaviņu par KNAB sākto kriminālprocesu saistībā ar viņa saņemtajām transporta kompensācijām telefoniski pabrīdinājis kādreizējais premjers no Zaļo un zemnieku savienības Indulis Emsis, bet KNAB šo telefonsarunu noklausījies. Tāpat plašsaziņas līdzekļos iepriekš izskanējis, ka informācijas izpaušanā, iespējams, iesaistīts arī premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).

Kā raksta žurnāls, avotu sniegtās liecības liek domāt, ka Emsis par faktu, ka pret Kļaviņu sākts kriminālprocess, varētu būt uzzinājis pēc tam, kad to ZZS biedriem, kuriem tobrīd bija jālemj par vēlēšanu sarakstu veidošanu, izstāstījis Kučinskis.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” paziņojis, ka prokuratūras ziņojumā un KNAB izmeklētāja ziņojumā ģenerālprokuroram nav minēts, ka Kučinskis būtu izpaudis kriminālprocesā esošas kaut kādas ziņas. KNAB priekšnieks Straume vispār neesot minēts ziņojumā.

Arī KNAB apgalvo, ka biroja izmeklētājs Ģenerālprokuratūrai nebija lūdzis izvērtēt premjerministra rīcību.

KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Saeimas deputātu Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku bija sācis saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.

Ziņas avots: LETA.