Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izveidojusi interaktīvu tīmekļa rīku par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju, kurā var skatīt iedzīvotāju pārvietošanos Latvijas robežās kopš 2000.gada.

«Dati Latvijas kartē skatāmi par statistiskajiem reģioniem, novadiem, pagastiem un pilsētām. Kartē var pārslēgt migrācijas plūsmu virzienu (aizbrauca, atbrauca) un mainīt laika periodu (2000.-2018., 2011.-2018. un 2017.-2018. g.). Var atlasīt top 5, 10 vai 30 teritorijas vai visas teritorijas punktu diagrammu kartes gadījumā, uz kurām aizbrauca izvēlētās teritorijas iemītnieki vai no kurām izvēlētajā teritorijā iedzīvotāji ieradās,» stāsta pārvaldē.

Tā, piemēram, vislielākais iedzīvotāju skaita relatīvais samazinājums 2000.-2018. gadā bija Kupravas un Ķepovas pagastā 60%. No Kupravas pagasta citās teritorijās Latvijā 2018.gadā dzīvoja 218 iedzīvotāji (Balvos 63, Rīgā 53, Viļakā 14), bet ārzemēs – 133. Tikai 55 iedzīvotāji, kuri 2000.gadā dzīvoja citur, par savu dzīvesvietu 2018. gadā izvēlējušies Kupravas pagastu, atzīmē CSP.

No Ķepovas pagasta citās teritorijās Latvijā 2018. gadā dzīvoja 142 iedzīvotāji (Rīgā 34, Krāslavā 29, Dagdā 22), bet ārzemēs – 19. Tikai 13 iedzīvotāji, kuri 2000.gadā dzīvoja citur Latvijā, par savu dzīvesvietu 2018. gadā izvēlējušies Ķepovas pagastu.

Mārupes novadā 2000.-2018. gadā iedzīvotāju skaits ir divkāršojies (pieaugums par 115 %). 45% šodienas mārupiešu 2000. gadā dzīvoja citā Latvijas teritorijā, visvairāk Rīgā – 5 256 iedzīvotāju.

Savukārt no Daugavpils uz tuvējiem pagastiem pārcēlušies dzīvot gados vecāki cilvēki nekā uz Rīgu un novadiem ap to.

Migrācijas plūsmas var skatīt tīmekļa vietnē šeit.

CSP atzīmē, ka rīkā attēloti eksperimentālās statistikas dati par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju migrāciju, salīdzinot iedzīvotāju faktiskās dzīvesvietas izmaiņas starp diviem datumiem (tautas skaitīšanas dati par 2000. un 2011.gadu, CSP iedzīvotāju skaita novērtējuma – par 2017. un 2018.gadu).

Ziņu avots: BNN