Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija neatbalsta parlamenta otrajā lasījumā atbalstītos grozījumus, kas paredz bijušās VDK aģentūras alfabētiskās, kā arī statistiskās kartotēkas publicēšanu internetā 2018.gadā, aģentūru LETA informēja komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.

Pēc viņa paustā, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu jeb VDK likumā pašreizējā redakcijā nav pieņemami, jo tie ignorējot PSRS okupācijas realitāti un zinātnieku rekomendācijas.

Kangeris uzsver, ka vēsturnieki VDK zinātniskās izpētes komisijas pārskatā rekomendējuši atteikties no VDK likuma, jo uzskata, ka tas ietver ne vien juridiski nederīgu procesu sadarbības ar VDK konstatēšanai vai nekonstatēšanai, bet ir tiesiski novecojis un konstruē “virtuālo realitāti”. Zinātnieki rekomendēja pieņemt Atklātības likumu, kura galvenā tēze bija uztvert okupāciju dokumentus un okupācijas režīma represiju un kontroles pētniecību kompleksi, norāda Kangeris.

PSRS okupācijas laikā represijas vadīja Padomju Savienības komunistiskā partija un Latvijas Komunistiskā partija kā tās filiāle. Šī iemesla dēļ komisijas priekšsēdētājs norāda, ka ir nepieņemami, ja Saeimas politiķi savu politisko izvēli nepublicēt Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūras kadru lietu kolekcijas lietas, Latvijas PSR Ministru padomes lietas, VDK piesegorganizāciju lietas un LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieku dokumentus cenšas attaisnot ar pārmetumiem zinātnieku komisijai bez faktiska pamata.

Komisija arī noraida apgalvojumus, ka pārskats nav iesniegts normatīvajos aktos paredzētajā termiņā, kā arī uzsver, ka komisijai pat nebūtu iespējams publicēt informāciju par VDK aģentu kartotēkas atsevišķiem aģentiem, jo to nepieļauj sevišķās atļaujas pieejai valsts noslēpumam nosacījumi un spēkā esošie normatīvie akti.

Zinātnieki uzskata, ka jāpublicē sadarbības fakta ar VDK tiesu lietas pilnībā, kā arī jāievieš virkne citu normu korekciju, kas ļautu sabiedrībai pilnībā izprast totalitārās iekārtas funkcionēšanu, nevis koncentrētu uzmanību tikai uz aģentiem, atstājot vēsturiski attaisnotus štata čekistus un komunistiskās partijas vadību.

Kangeris aicina pagarināt likumprojekta trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu un iekļaut atbilstošas normas, kā arī terminoloģiju, ko paredz zinātnieku 2018.gada maijā Saeimai iesniegtais Atklātības likums.

Kā ziņots, Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus par bijušās VDK aģentūras alfabētiskās, kā arī statistiskās kartotēkas publicēšanu internetā 2018.gadā.

Grozījumi paredz publicēt arī VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, kā arī ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkas. Publicēšanu plānots veikt Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) interneta vietnē.

No 2019.gada 1.maija paredzēts publicēt arī vēl citus VDK dokumentus.

Ziņas avots: LETA.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube