Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzejā 27.oktobrī, atzīmējot UNESCO audiovizuālā mantojuma dienu, notiks hroniku un dokumentālo filmu seansi, aģentūru LETA informēja muzeja vadītāja Zane Balčus.

Programmā iekļautās kinohronikas un filmas piedāvās ieskatu dažādos dzīves notikumos atšķirīgos vēstures periodos. Pats pirmais seanss, kas sāksies plkst.11, veltīts 1920.-30.gadu tematikai. Tajā būs iespējams redzēt Pirmā pasaules kara radītos postījumus Latvijā, kas fiksēti 1919.gada kinohronikā, Vilhelma Ķuzes konditorejas fabriku, Eduardu Smiļģi, Brīvības pieminekļa pamatakmens ielikšanas pasākumu, Kārļa Ulmaņa apvērsumu 1934.gadā un jaunās kuģu līnijas Rīga-Ņujorka atklāšanu. Šo kinohroniku autoru vidū ir Arnolds Cālītis, Eduards Kraucs, bet pie skaņu hroniku veidošanas piedalījušies brāļi Edgars un Voldemārs Blumbergi.

Nākamais seanss sāksies plkst.12.30, un tajā būs skatāmas kinohronikas no 1940.-50.gadiem. Starp programmā iekļautajiem kadriem rodamas tādas ainas kā Otrā pasaules kara ikdiena, dažādi darbi kolhozā – pavasara sējas laiks, zirgu apkope un citi. Tāpat programmā būs ieskats vairāku rūpnīcu darbā, kinoteātra “Gaisma” atklāšanā un Smiļģa 70 gadu jubilejas svinībās. Kinohroniku autori Aleksnadrs Jevsikovs, Irina Mass, Eduards Kraucs un citi.

Seansā plkst.14 būs iespēja iepazīties ar kinohronikām no 1960.-70.gadiem, tostarp padomju ikdienu kolhozos un rūpnīcās, piemēram, maizes rūpnīcā un Rīgas dīzeļu rūpnīcā. Šajā programmā lielāks uzsvars likts uz kultūras dzīves notikumiem, piemēram, būs skatāmi kadri no filmas “Pie bagātās kundzes” (1969) uzņemšanas laukuma un no Latvijas Kinematogrāfistu savienības 4.kongresa. Šīs kinohronikas režisējuši Laima Žurgina, Biruta Veldre, Ivars Kraulītis un citi.

Noslēdzošā programma sāksies plkst.15.30 un kinohroniku kadri pievērsīsies 1980.-90. gadiem. Šajā programmā lielāks uzsvars uz pilsētu dzīvi, piemēram, Rīgas izmaiņām 1980.gados, apzaļumošanas problēmām un pilsētu attīstību. Īpaši pieminamas kinohronikas, kas veidotas 1990. un 1991.gadā, iemūžinot valsts iekārtas maiņu. Noslēgumā – ieskats festivāla “Baltica-94” norisē. Kinohronikas veidojuši režisori Imants Brils, Rūta Celma, Aivars Freimanis, Brigita Eglīte un citi.

Kino programmu nodrošina Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs. Ieeja seansos būs bez maksas.

Ziņas avots: LETA.