Prokurori tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā saskata pretrunas apsūdzēta būveksperta Andra Gulbja pirmstiesas laikā un tiesā sniegtajās liecībās.

Tiesa šodien turpināja skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu un uzklausīt Gulbja liecības. Sēdes sākumā prokurori paziņoja, ka ir iepazinušies ar Gulbja sniegtajām rakstveida liecībām, bet vēlas izteikt iebildumus saistībā ar to pielikumiem. Prokurori norādīja, ka Gulbja liecībās nav sniegts skaidrojums par pievienotās betona būvkonstrukcijas grāmatas izdrukas attiecināmību uz konkrēto lietu, kā arī par to, kādā veidā veikti slodžu aprēķini.

Prokurori arī norādīja, ka pielikumos pievienoti izkopējumi no grāmatām, kas nav valsts valodā, un kuri uz lietu nav attiecināmi, tādēļ lūdza šos pielikumus tiesas materiāliem nepievienot.

Tāpat prokurori norādīja, ka, balstoties uz Gulbja sniegtajām liecībām tiesā, ir pamats nolasīt viņa pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, jo tajās tiek saskatītas pretrunas par to, vai viņš veica slodžu aprēķinus un par to, kāda apjoma būvprojekta ekspertīzi viņam uzticēts veikt.

Gulbja aizstāvis zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs gan uzsvēra, ka liecību nolasīšanai nav likumiska pamata. Viņš norādīja, ka šīs liecības Gulbis sniedzis kā liecinieks, nevis apsūdzētais, un likumiski nav nekāda pamata tās izmantot iztiesāšanā. Kriminālprocesa likums nosakot, ka šādas liecības var izmantot tad, ja apsūdzētais būtu attiecies liecināt, taču Skačkovs vairākkārtīgi norādīja, ka Gulbis vienmēr sadarbojies ar izmeklēšanu un sniedzis plašus un apjomīgus skaidrojumus par viņa rīcībā esošo informāciju.

Skačkovs lūdza noraidīt prokurora lūgumu, piemetinot, ka arī vairākos Eiropas Savienības tiesību aktos ir noteikts, ka nav pieļaujams pret apsūdzēto izmantot liecības, kuras viņš ir sniedzis, pirms ieguvis tiesības uz aizstāvību.

Advokāts apgalvoja, ka patiesībai neatbilst prokuroru teiktais par pielikumiem, jo liecībās esot skaidri pateikts, kam katrs attiecīgais pielikums nepieciešams.

Skačkova teiktajam pievienojās arī vairāki apsūdzēto advokāti. Uzklausot abu pušu argumentus, tiesnesis Erlens Ernstons paziņoja, ka tiesa nolemj pievienot lietas materiāliem atsevišķas Gulbja sniegtās rakstveida liecības un arī pielikumus – slodžu aprēķinus un atsevišķu grāmatu kopijas, bet materiālus krievu valodā nepievienos, jo tie nav valsts valodā.

Savukārt prokurora lūgumu par liecību nolasīšanu tiesa apmierināja un nolasīja Gulbja pirmstiesas laikā sniegtās liecības.

Nolasītajā liecību fragmentā teikts, ka 2009.gada rudenī lietā apsūdzētais ēkas būvinženieris Ivars Sergets Gulbi uzaicinājis veikt ekspertīzi būvkonstrukcijas daļai gan Priedaines ielā 20 esošajam tirdzniecības centram, gan tam piegulošajai dzīvojamajai mājai. Par abu vīriešu sadarbību līgums noslēgts netika un samaksa Gulbim par sniegtajiem pakalpojumiem arī neesot pienākusies. “Vienojāmies, ka strādāšu bez atlīdzības, bet turpmāk, ja kādam manam projektam vajadzēs veikt ekspertīzi, to veiks Sergets. Vēlāk tas tā arī notika,” teikts Gulbja pirmstiesas liecībās.

Sergets viņam esot iesniedzis 15 būvkonstrukciju rasējumus un paskaidrojuma rakstus. Tāpat iesniegta shēma par slodzi uz ēku pamatiem. Gulbis norādījis, ka, uzsākot ekspertīzi, iesniegtie rasējumi bijuši bez detalizācijas, tādēļ viņš neesot uzņēmies veikt pilnu projekta tehnisko ekspertīzi, bet tikai secinājis, ka to var virzīt turpmākai izstrādāšanai un papildināšanai. Proti, Gulbja uzdevums neesot bijis veikt konkrētus aprēķinus, bet gan konstatēt, vai būvkonstrukciju sadaļa ir derīga turpmākai izstrādāšanai, ko viņš esot ar savu atzinumu apstiprinājis. “Kādēļ iegruva centra jumts, es komentēt nevaru. Taču vairāk iesaistīts šajā projektā es neesmu bijis un arī objektu apmeklējis neesmu,” teikts liecībās.

Uzklausot savas pirmstiesas nolasītās liecības fragmentu, Gulbis paziņoja, ka tās apstiprina tikai daļēji. Proti, viņš pilnībā uztur sniegtās liecības tiesai, taču pirmstiesas liecības, viņaprāt, ir pareiza pēc būtības, taču neprecīzi un divdomīgi pierakstīta. “Jūs nolasījāt frāzi, ka, uzsākot ekspertīzi, es pārbaudīju iesniegtos rasējums, ka tie bija bez detalizācijas un ka es neuzņemos veikt pilnu tehnisko ekspertīzi un aprēķinu pārbaudi. Vārdi par aprēķinu pārbaudi attiecas uz tehnisko projektu kopumā. Proti, es veicu tikai būvkonstrukciju daļas ekspertīzi, nevis visu projektu kopumā. Tas ir redzams arī manis pievienotajos atzinumos,” sacīja Gulbis.

Tāpat viņš nekad neesot apgalvojis, ka nav pārbaudījis būvkonstrukcijas daļu atbilstoši rasējumu sarakstam, bet gan gluži pretēji – gan pirmstiesas, gan tiesas laikā vairākkārt norādījis, ka slodžu aprēķinus veicis.

Viņš norādīja, ka, liecinot policijā un prokuratūrā, bijis pārliecināts, ka izteicies pietiekami skaidri un nepārprotami un paļāvies uz policijas darbinieki profesionalitāti. Tāpat Gulbis vērsa uzmanība, ka konkrēto liecību viņš esot sniedzis nepilnu mēnesi pēc traģēdijas, un, lai arī nevar salīdzināt viņa emocijas ar cietušo pārdzīvojumiem, arī viņš neesot varējis par notikušo runāt vienaldzīgi. “Tāpēc es nekoncentrējos uz katra vārda pārbaudi nopratināšanas protokolā, kura rakstīšana nav mans darbs,” teica apsūdzētais.

Noslēgumā viņš norādīja, ka jau kopš 2015.gada, kad viņam gribēja piemērot apcietinājumu, savu tiesību aizstāvēšanai viņš visas savas liecības sniedz rakstveidā, jo zaudējis ticību policijas darbinieku objektivitātei un profesionalitātei. Tāpat viņš norādīja, ka nekādas pretrunas tiesas laikā un pirmstiesas sniegtajās liecībās nesaskata.

Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī “Maxima” darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Ziņas avots: LETA.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube