Sabiedriskais pasūtījums, kura nodrošināšanai sabiedriskajiem medijiem ik gadu no valsts budžeta piešķir vairāk nekā 20 miljonus eiro, realitātē netiek labi pārvaldīts un nebalstās vispusīgi izpētītās sabiedrības vajadzībās, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai finansējums tiek piešķirts no valsts budžeta. 2017.gadā Latvijas Radio tika piešķirti 7,4 miljoni eiro, bet Latvijas Televīzijai (LTV) – 14,5 miljoni eiro.

Revīzijas iestādē uzsvēra, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanā iztrūkst vienotas pieejas gan no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes puses (NEPLP), gan no LTV un Latvijas Radio. Valsts kontrole uzskata, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanas process, par ko atbild NEPLP, būtu jāveic kā vienots darbību kopums, kam primāri jāatbilst sabiedrības vajadzībām un interesēm, nevis kā atsevišķas daļas atbilstoši darba organizācijai LTV un Latvijas Radio.

“Patlaban raidījumu tematiskais sadalījums vairāk balstās uz vēsturiskiem principiem, ir pielāgots esošajai sabiedrisko mediju struktūrai un personālam LTV un Latvijas Radio, nevis vispusīgi un profesionāli izzinātām sabiedrības vajadzībām. Apšaubāmi, ka šāda plānošana ir pietiekami kvalitatīva pieeja sabiedriskajam pasūtījumam,” atzina Valsts kontrolē.

Revīzijas iestādē norādīja, ka sabiedriskajam pasūtījumam jāatbilst daudzveidīgajām sabiedrības vajadzībām un interesēm, tāpēc ir svarīgi tās izzināt un neaprobežoties tikai ar jau esošo skatītāju un klausītāju viedokļu un vajadzību novērtēšanu, kā tas noticis līdz šim. Ekspertu vērtējumā jēdziens “sabiedriskais labums” ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai izprastu sabiedriskā pasūtījuma būtību un noteiktu, cik labi sabiedriskie mediji kalpojuši sabiedrībai kopumā. Tas nozīmē, ka medijam ir jāspēj pildīt sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu, vienlaikus saglabājot savu brīvību un atbildību par tāda satura radīšanu, ko sabiedrība uzskata par vajadzīgu.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka pašlaik Latvijā nav nodrošināta regulāra sabiedriskā labuma testa veikšana. Pat ja šis tests LTV un Latvijas Radio tiek veikts, tas notiek tikai daļēji. Turklāt NEPLP nav noteikusi kārtību, kādā šie testi būtu veicami, tādēļ sabiedriskie mediji sabiedriskā labuma testu veic neregulāri un ierobežotā apjomā. Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka jau 2012.gadā NEPLP bija skaidra, citu valstu labajā praksē balstīta izpratne par sabiedriskā labuma testa organizēšanas pieeju, bet šobrīd tā netiek attīstīta un izmantota.

“Lai gan sabiedriskais pasūtījums formāli tiek veidots sasaistē ar NEPLP izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijām, tomēr pamatā to veido raidījumu programmu saraksts, kas sagrupēts pēc redakcijām, tēmām un kanāliem. NEPLP izveidotā sabiedriskā pasūtījuma finansējuma izlietojuma uzraudzības sistēma ir pietiekama, lai atskaitītos par valsts budžeta finansējuma izlietojumu ekonomiskās klasifikācijas kodos, bet tā nav pietiekama, lai novērtētu, vai sabiedriskais pasūtījums tiek ekonomiski īstenots, jo nav pieejama skaidra un pilnīga informācija par valsts budžeta resursu izlietojumu un raidījumu veidošanas izmaksām,” secināja Valsts kontrole.

Abiem sabiedriskajiem medijiem – LTV un Latvijas Radio – ir atšķirīga izpratne par to, ko iekļaut sabiedriskā pasūtījuma raidījuma veidošanas izmaksās, un arī NEPLP no tiem vienotu pieeju šai jautājumā neprasa. Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma finanšu plānā iekļauj tikai raidījumu veidotāju atlīdzības izmaksas, LTV – atlīdzības, komandējumu izdevumus, pakalpojumu un materiālu izdevumus, tehnikas izdevumus un citus. Kas, Valsts kontroles ieskatā, neļauj novērtēt, vai sabiedriskajam pasūtījumam piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti ekonomiski un netiek pieļauta to novirzīšana citiem mērķiem.

Sabiedriskā pasūtījuma plānošanu LTV un Latvijas Radio faktiski veic katrs atsevišķi. Savukārt daļa valstiski svarīgu pasākumu atspoguļošana netiek paredzēta sabiedriskā pasūtījuma plānā, bet papildu finansējums tiem tiek piešķirts no citām valsts institūcijām. 2016. un 2017.gadā LTV un Latvijas Radio no citām institūcijām saņēma vairāk nekā 2,2 miljonus eiro. Revidentu ieskatā šādas aktivitātes atbilst sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem un tāpēc tās būtu savlaicīgi jāplāno un jāfinansē sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Valsts kontrole, noslēdzot revīziju, ir sniegusi ieteikumus NEPLP, kurus ieviešot, tiks pilnveidota sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība, sabiedrības vajadzību izzināšana un – sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm – mūsdienīgu sabiedrisko mediju attīstība.

Ziņas avots: LETA.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube