Trīs mēnešus pirms slepkavības maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus mēģinājis izmantot ASV diplomātus un lobiju ietekmi, lai viņu izraudzītos par “ABLV Bank” likvidatoru, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Raidījuma rīcībā esot nonākuši materiāli, kas liecina, ka Bunkus ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV likvidatoru izraudzītos tieši viņu. Šogad 27.februārī Bunkus devās uz Vašingtonu, lai tiktos ar bijušo ASV valdības un Baltā nama pārstāvi Deividu Merkelu. Viņš Džordža Buša administrācijā bijis viens no visaugstāk atalgotajiem darbiniekiem, ieņēmis augstus amatus Valsts kasē un Nacionālajā drošības padomē. Pēc darba valdībā Merkels sniedz lobija pakalpojumus.

“Nekā personīga” neoficiāli tapis zināms, ka Bunkus bija noalgojis Merkelu, lai panāktu ASV iestāžu atbalstu Bunkus nokļūšanai “ABLV Bank” likvidatora amatā. Bunkus par darbu Merkelam maksāja vairākus desmitus tūkstošu dolāru. Merkels bija arī Rīgā no šī gada 20. līdz 24.martam, lai apspriestu jau padarīto. Abi tikās Vašingtonā un Rīgā un sarakstījās.

Raidījums arī citēja abu e-pasta saraksti. Tajā esot apspriests kāds dokuments, kurā ir nokomplektēta starptautiska komanda Bunkus vadībā kādas iespējams drīzumā gaidāmas bankas likvidācijas procesam. Komandā līdz ar Bunkus darbotos vēl viens advokātu birojs “Ellex Kļaviņš” ar advokātiem Raimondu Slaidiņu un Filipu Kļaviņu, kā arī starptautiskā auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers”. Advokātu birojā raidījumam šonedēļ sacīja, ka šāda vienošanās nav tikusi parakstīta, bet auditorfirma apstiprināja, ka tādi sadarbības plāni patiešām bija.

TV3 rīcībā ir ziņas, ka auditorfirma “PricewaterhouseCoopers” pašlaik ir piesaistīta “ABLV Bank” pašlikvidācijas procesā. Kā raidījumam apstiprināja kompānijā, auditors kā neatkarīgs konsultants sniedz atbalstu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai bankas likvidācijā.

Bunkus un Merkela sarakste ir policijas rīcībā, bet tā neesot lūgusi palīdzību bijušās augstās ASV amatpersonas nopratināšanā, vēsta raidījums.

Tāpat raidījums vēsta, ka Bunkus ticies ar ASV vēstniecības Rīgā darbiniekiem, lai apspriestu “ABLV Bank” likvidāciju – 13.martā vēstniecības ekonomiskais padomnieks Dans Rittenhauss bijis pie Bunkus advokāta birojā Klusajā centrā, bet 4.aprīlī viņi tikušies netālu no ASV vēstniecības. ASV vēstniecībā raidījumam norādīja, ka tā nekomentē diplomātisko tikšanos saturu un nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt, vai ir notikušas konkrētās tikšanās.

Likvidējamās “ABLV Bank” līdzīpašnieks Ernests Bernis gan uzsvēra, ka Bunkus nemaz nebūtu varējis kļūt par “ABLV Bank” likvidatoru, jo bija bankas klients. Raidījumam esot zināms, ka bankā Bunkum bija seifs, kas gan stāvējis tukšs.

Jau ziņots, ka Bunkus tika nošauts 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.

Par notikušo policijā sākts kriminālprocess. Izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.