Rīgas dome ir nobalsojusi par 22 miljonu papildu dotāciju Rīgas satiksmei (RS), līdz ar to uzņēmums šogad pilsētai izmaksā 123 miljonus, atgādina raidījumā Nekā personīga (NP). Tāpat raidījumā atzīmē, ka pirms pieciem gadiem uzņēmums noslēdza līgumus par 175 autobusu un 125 trolejbusu iegādi, tomēr līdz šim nopirkta mazāk nekā puse no pasūtījuma – «lauvas tiesa» atstāta uz līguma beigām. «Vienlaikus RS pērk arī 20 zemās grīdas tramvajus. Lai plānu izpildītu, uzņēmumam jāaizņemas ap simt miljoniem eiro. Nākamgad uzņēmuma saistības, visticamāk, pārsniegs 300 miljonus,» saka raidījumā Nekā personīga.

NP atzīmē, ka papildu algām un degvielai, uzņēmumam būs vairāk jāmaksā arī bankām. Tomēr, lai arī brauciena pašizmaksa nākamajos gados stabili pieaugs, Rīgas mērs Nils Ušakovs biļešu cenas nepaaugstināšot. Tās tiks subsidētas no Rīgas budžeta.

Raidījumā uzsver, ka 2017.gadu Rīgas satiksme pabeidza ar 202 miljonu eiro ilgtermiņa parādiem. «Likums liek Rīgas satiksmei publicēt pārskatus par katru ceturksni. Pirmā ceturkšņa atskaitē parāds izaudzis līdz 255 miljoniem. Pusgada rezultāti bija jāpublicē jau augustā, taču tas nav izdarīts.»

Tāpat NP piebilst, ka aktīva veco autobusu un trolejbusu nomaiņa sākās 2013.gadā, kad uzņēmums noslēdza līgumus par 125 trolejbusu iegādi. Gadu vēlāk pasūtīja 175 autobusus. Tos bija iecerēts pakāpeniski laist pilsētā piecu gadu laikā. Tagad piecu gadu termiņš tuvojas beigām. Pusotra gada laikā Rīgas satiksmei jānopērk vairāk nekā 80 autobusi un 50 trolejbusi.

«2016.gadā uzņēmums par 62 miljoniem piepirka vēl 20 zemās grīdas tramvajus. Trolejbusu līgums tagad esot samazināts par 25 vienībām, jo pēc tiem neesot vajadzības. Pilnu maksu piegādātāji saņem brīdī, kad viņu ražojums sāk Rīgā vadāt pasažierus. Lai samaksātu par visiem jaunajiem transporta līdzekļiem, Rīgas satiksmeijāaizņemas vairāk nekā 100 miljoni eiro,» vēsta raidījumā.

RS Administratīvo resursu pārvaldes direktore Elīna Epalte-Drulle sarunā ar Nekā personīga par uzņēmuma parādsaistībām un nepublicēto pusgada finanšu pārskatu pauž: «Būtībā mums šobrīd jāstiprina ceturkšņa mūsu pārskats, tur arī atspoguļosies šie dati. (NP: Šodien nevar uzzināt?) Šobrīd mums vēl nav tie aprēķini, jo mēs katru ceturksni gatavojam, tad, kad ir, tad mums tie aprēķini ir kopā savilkti. Šobrīd vēl nav. (NP: Bet tam ceturksnim nebija jau jābūt gatavam?) Vēl šobrīd notiek pēdējie sagatavošanās darbi. (NP: Tas cipars būs tik briesmīgs, ka to nevar teikt?) Nu, tas nebūs briesmīgs, tas jau ko es saku. Mēs plānojam sistēmā visu, lai nav pārsteigumu, ka pēkšņi cipars ir milzīgs, tagad mēs nezinām, ko tālāk ar to darīt. Mēs esam plānojuši šo te ciparu un attiecīgi plānojam šos te gada maksājumus. (NP: Kāds tad ir šis cipars?) Tas pārsniedz 200 miljonus, kā jūs redzat, un šie gada cipari, arī, kā jau es minēju, pieaugs no 20 pāri miljoniem uz 30 miljoniem, bet tas lēciens nebūs milzīgs.»

Lursoft pieejamie dati liecina, ka šobrīd ilgtermiņa parāds varētu būt no 270 līdz 280 miljoniem eiro. Parāds arvien pieaug, jo Rīgas satiksme pakāpeniski sāk izmantot 70 pirms gada uz Rīgu atvestos autobusus, piebilst Nekā personīga.

Epalte-Drulle: «Attiecīgi nākamgad mēs plānojam, ka būs nākamās piegādes, tad, kad būs jau nodots ekspluatācijā, tad būs nākamie maksājumi. (NP: Tad jau tur sanāks tie 300 miljoni. Jautājums, vai šogad vai nākamgad?) Jā, tāpēc es jums nevaru nosaukt konkrētas summas, jo tas ir atkarīgs no piegādēm. Kaut kādā brīdi jau mēs palielināsim šo saistību apjomu.»

Lai gan parāda pieaugumam par vismaz 80 miljoniem gada laikā būtu jāatstāj būtisks iespaids arī uz uzņēmuma regulārajiem izdevumiem, Epalte-Drulle raidījumā to noliedz. «Maksājumu grafiki esot veidoti tā, ka pieaugums būšot, bet krietni mazāks, nekā, piemēram, par algām vai degvielu.»

Raidījumā turpina ar to, ka ar algu, degvielas un apdrošināšanas izmaksu pieaugumu Rīgas satiksme pamatoja nepieciešamību pēc papildu dotācijas no Rīgas domes vēl šim gadam. «Četri miljoni un 750 tūkstoši vajadzīgi, lai samaksātu par atlaižu braucējiem. 17,7 miljoni ir starpība starp paredzēto brauciena pašizmaksu un reālajām izmaksām. Gada dotācija uzņēmumam sasniedz 123 miljonus eiro,» ziņo Nekā personīga.

Tikmēr sarunā ar NP Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pauž, ka ar uzņēmumu Rīgas satiksme viss ir kārtībā: «Bez sociālās funkcijas ārkārtīgi svarīga ir arī mobilitātes funkcija, kad cilvēki tieši izmanto sabiedrisko transportu Rīga, nevis citu. Lai cilvēki izmantotu Rīgas satiksmes gan sociālo funkciju, gan arī vienkārši kā sabiedrisko transportu, nepieciešams, lai šis uzņēmums attīstītos un lai transports būtu jauns. Uz 2020.gadu būs jauni visi trolejbusi, visi autobusi, un puse no tramvajiem. Uzņēmums strādā labi.»

Lai mazinātu izmaksas par transportu, dome varētu samazināt atlaides, pasažieru ērtības vai pacelt biļešu cenas. Tomēr pašvaldība to nedarīs, saka raidījumā. Ušakovs par biļešu cenām izsakās: «Nu, šeit ir visu laiku koks ar diviem, vismaz diviem galiem. Jo, no vienas puses, mums ir svarīgi, lai rīdzinieki un Rīgas viesi izmantotu sabiedrisko transportu, no otras puses, ir svarīgi, lai tarifs būtu pēc iespējas tuvāk pašizmaksai. Šajā situācijā vēlreiz – 1,15 ir zem pašizmaksas, celt tarifu būtu absolūti nepareizi, jo tas neveicinās lielāku sabiedriskā transporta izmantošanu. Līdz ar to mēs, vismaz tuvāko gadu, gadu – es gribētu pasvītrot, daudzskaitlī, neredzam nekādu loģisku pamatojumu, lai tarifu celtu.»

«Rīgas satiksme aprēķinus par brauciena pašizmaksu un nepieciešamo dotāciju nākamajām gadam domē iesniegs līdz Ziemassvētkiem. Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka viena brauciena pašizmaksa varētu sasniegt vismaz eiro un 35 centus. Tas nozīmē, ka Rīgas domes dotācija uzņēmumam nākamgad pieaugs vēl par desmit miljoniem,» komentē Nekā personīga žurnālisti.

Ziņas avots: BNN