Ārkārtas Saeimas vēlēšanas nav lētākas par «ikdienas» Saeimas vēlēšanām, atšķirība ir tikai tajā, ka tās jāpaspēj īstenot īsākā laika periodā, BNN par Latvijā pastāvošo ārkārtas vēlēšanu risku norāda Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. CVK atklāj, ka 13.Saeimas vēlēšanām no valsts budžeta piešķirti 3 357 866 eiro.

«Mums ne tikai cimdi tikuši novilkti un sadalīti, lai visiem pietiek, ne tikai nagi apgriezti, bet arī pirkstu gali ir apgriezti»

Runājot par aizvadītajām 13.Saeimas vēlēšanām, Cimdars norāda, ka piešķirtais budžets CVK bija krietni par maz. Uz BNN jautājumu, cik ir par maz, viņš norāda – vismaz par trešdaļu.

«Inflācija ir atstājusi savas pēdas, dārdzība ir atstājusi savas pēdas. To var manīt materiāla iepirkumos. Vēlēšanu iecirkņu skaits ārzemēs ir palielinājies no 80 uz 120.»

Tāpat Cimdars norāda, ka algas valstī kopumā ir kāpušas, bet ne CVK vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, kas, raugoties nākotnē, rada bažas par šo darbinieku kvalifikāciju. «Darbiniekiem ir jāatsakās no sava pamatdarba, kur tie spēj saņemt vairāk, lai tā vietā atrastos vēlēšanu iecirkņos, kur algas viņiem nav kāpušas teju desmit gadu garumā. Visi izdevumi ir pieauguši, bet finansējums praktiski nav palielinājies,» uzsver CVK priekšsēdētājs.

Tāpat viņš uzsver, ka jebkura kļūda, ko iecirkņa komisijas darbinieks pieļauj, patiesībā var tikt iztulkota kā rupjš likuma pārkāpums ar nolūku falsificēt rezultātus. Tāpēc, viņaprāt, ir ļoti svarīgi, lai komisijas iecirkņu darbiniekiem būtu augstāks atalgojums, lai noturētu motivāciju cilvēkiem ar augstāko izglītību un pieredzi darboties vēlēšanu komisijas iecirkņos.

Valdībai vajadzētu ar steigu rast risinājumu šai problēmai, piebilst Cimdars, norādot, ka to apstiprina fakts, ka Rīgai bija jāpagarina termiņš kandidātu, kas varētu CVK iecirkņos strādāt, atrašanai un apstiprināšanai, jo gribētāju skaits sarūk.

Cimdars norāda, ka šajās vēlēšanās tika izsmeltas pēdējās rezerves. Smejoties viņš atzīmē, ka «CVK ne tikai cimdi tikuši novilkti un sadalīti, lai visiem pietiek, ne tikai nagi apgriezti, bet arī pirkstu gali ir apgriezti» – finansējums bijis tik mazs.

Uz jautājumu, kāpēc tad Latvijai tik svarīgā notikumā kā Saeimas vēlēšanas netiek rasts finansējums, lai nevajadzētu «nogriezt pirkstu galus», Cimdars norāda: «Nav tāda viennozīmīga minējuma. Pieņemu, ka Latvijas kopējā finansiālā situācija diemžēl nav tā pati spožākā un tiem, kuri spriež par finansējuma sadali, acīmredzot ir tā: [kod], kurā pirkstā gribi, visi sāp!»

Viņš atzīmē, ka CVK dienaskārtībā ir ieplānotas sarunas ar Finanšu ministriju par nepieciešamo budžeta palielinājumu. «Šo jautājumu risināsim, domājot par nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tomēr, kamēr nav izveidota jaunā valdība, mēs par budžetu neko nezinām.»

Tāpat, runājot par budžeta tēriņiem ārkārtas vēlēšanām, viņš atzīmē, ka to apmērs neatšķiras no plānotajām vēlēšanām, kas notiek reizi četros gados. «To pierāda 2011.gada ārkārtas vēlēšanas Latvijā. Tās tika noorganizētas faktiski ar tādām pašām izmaksām, kādas iepriekšējās jeb regulāras.» Viņš atzīmē, ka valdībai nevajadzētu CVK ārkārtas vēlēšanu gadījumā piešķirt mazāku budžetu, citādi rezultāts varētu būt – nav naudas, nav vēlēšanu.

Arī Saeimas vēlētāju skaits, kas visu laiku krītas, noteikti nevar būt attaisnojums CVK budžeta nepalielināšanai, uzskata Cimdars. «Mēs nevaram prognozēt, cik vēlētāju ieradīsies, mums jāstrādā ar aprēķinu, ka ieradīsies visi.»

Ziņas avots: BNN

Bildē-  Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars