Šobrīd Latvijā nav pārāk straujas inflācijas, kas liecinātu par ekonomikas pārkaršanu, taču nav arī deflācijas, kas vairumā gadījumu arī nav vēlama. Algu kāpums ir straujš, bet neaiziet tādās galējībās kā Eiropas Savienības (ES) jaunajās dalībvalstīs Centrāleiropā, norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Līdz ar to pakalpojumu cenu inflācija, pēc viņa teiktā, turas normas robežās, novembrī tā bija tieši tāda kā preču un kopējā inflācija. Šādos apstākļos lielākā ietekme uz inflācijas izmaiņām ir globālajam izejvielu ciklam.

«Pasaules ekonomikas izaugsme šobrīd jau ļoti nepārprotami bremzējas. Ietekme uz Latvijas ekonomiku būs atkarīga no bremzēšanas skarbuma. Ir divi scenāriji – labvēlīgais un tas otrais. Tā kā šobrīd Latvijas ekonomiku drīzāk bremzē piedāvājuma puses ierobežojumi, jo īpaši darbaspēka pieejamība, mērena pasaules ekonomikas atdzišana var spēlēt par labu mūsu iekšējam «ne par aukstu, ne par karstu» stāstam. Mēreni nelabvēlīga ietekme uz eksportu nākamgad nebūtu mirstama kaite, bet zemas izejvielu cenas bremzēs inflāciju. Ja finanšu tirgos «uzsprāgst» kādi līdz šim ne līdz galam apjausti riski un tie ierauj pasaules ekonomiku straujā kritienā, tad gan cietīsim. Nebūs inflācijas, taču arī izaugsmes visdrīzāk ne. Latvijas IKP pieaugums nākamgad jebkurā scenārijā visdrīzāk būs zemāks, taču zaudēt kādu procentpunktu no 2018.gada tempa (visdrīzāk 4,7%) — to noteikti varam atļauties,» uzsver ekonomists.

Viņš piebilst, ka ļoti svarīga ir mijiedarbība starp Latvijas un pasaules ekonomikas ciklu. Ja 2008. – 2009.gada globālā krīze būtu notikusi 3-4 gadus ātrāk, Latvijai tā būtu bijusi īsta svētība, neļaujot izdarīt lielas aplamības. «Vēl nesen šķita, ka nākamajā gadā patēriņa cenu kāpums nākamgad varētu būt straujāks nekā šogad vidēji. Taču jaunākās pasaules ekonomikas vēsmas liek šo prognozi pārvērtēt, vidējā inflācija nākamgad varētu palikt līdzšinējā līmenī jeb ap 2,5%. Iekšējie faktori darbosies augšupvērsti, taču globālie notikumi visdrīzāk būs cenas samazinoši,» tā Strautiņš.

Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidro, ka «galvenais iemesls inflācijas aktivizācijai šogad ir cenu lēciens preču grupā, kam būs noteicoša ietekme arī nākamgad. Taču nākamā gada perspektīvas šobrīd iezīmējas neviennozīmīgi, ko diktē arējā nenoteiktība. No vienas puses veidojas inflāciju bremzējoši faktori, respektīvi, nesenais naftas cenas kritums, kā arī vājākas globālās ekonomikas perspektīvas. No otras puses darba tirgi pasaulē ir spēcīgi, atalgojuma pieaugums atdzīvojas, bet uzņēmumu jaudu noslodze ir ļoti augsta. Tāpat inflācija pieaug daudzās strauji augošajās valstīs.»

Korekcijas viesīs naftas cenas turpmākās dinamika, un šobrīd pastāv diametrāli skatījumi par turpmāko naftas cenu attīstību. SEB bankas skatījums ir, ka tā atgūsies, bet jautājums ir līmenis, pie kura tās nostāsies. Tāpat jautājums ir, cik lielā mērā Latvija šo globālo inflāciju importēs, jo pēdējos mēnešos preču inflācija ir izlīdzinājusies ar pakalpojumu inflāciju (pakārtota iekšzemes procesiem). Un sagaidāms, ka, sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, pakalpojumu cenu kāpums turpināsies. Tāpat būs vērojams akcīzes nodokļa, kā arī elektroenerģijas cenu pieaugums. Savas korekcijas pārtikas cenās viesīs arī svārstīgie laikapstākļi. Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, nākamā gadā inflācijas prognoze ir 2,9%, norāda ekonomists.

«Arī nākamais gads izskatās labvēlīgs iedzīvotāju maciņiem. Ņemot vērā vidējās neto algas un gada inflācijas prognozes, iedzīvotāju pirktspēja turpinās pieaugt. Latvijas ekonomika turpinās augt, un tas karsēs darba tirgu. Tā rezultātā vidējās bruto un neto algas izaugsme saglabāsies strauja – aptuveni 7% apmērā. Inflācija savukārt būs mērena un līdzīga kā šogad – 2,7% apmērā,» komentē Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

BNN jau vēstīja, ka šā gada novembrī, salīdzinot ar 2017.gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājies par 3,0%. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ziņas avots: BNN

Saistītās tēmas: ekonomikainflācija

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube