«Lai mēs pilnvērtīgi varētu strādāt, ir jāsaņem informācija un jābūt informētiem. Ja domes darbs tiktu organizēts domes sēdēs un komitejās, tad mums šāda iespēja būtu. Taču, tā kā domes darbs tiek «padzīts apakšā» zem citām institūcijām, šajā gadījumā komisijām, un mums [vairākumam opozīcijas deputātu] tur liegts piedalīties un saņemt dokumentus, tas nozīmē, ka tiek ierobežotas ne tikai mūsu kā deputātu tiesības, bet arī mūsu vēlētāju tiesības. Un tas, manuprāt, ir pats svarīgākais, kas ir pārkāpts,» tā decembra sākumā Administratīvajā tiesā Liepājā Ventspils pilsētas domes pretošanos ieviest proporcionalitātes principu komisijās un citās pakārtotās struktūrās raksturo Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis.

Pēc līdzpieteicēju skaidrojuma, Ventspils domē ilgstoši un apzināti izveidota sistēma, kas diskriminē opozīciju un ir pretrunā demokrātiskas valsts principiem. Proti, ir komitejas, kurās pēc Pašvaldību likuma visiem deputātiem ir jānodrošina proporcionāla pārstāvniecība, arī opozīcijai. Taču līdz komitejām nonākot vien ierobežota līmeņa informācija. Pārsvarā projekti tiek izstrādāti komisijās vai atsevišķās darba grupās, kuru darba kārtība un grafiks neesot zināms pat nedēļu uz priekšu.

«Jūs varat nosaukt šo paralēlo struktūru par komisijām, darba grupām, sektu vai rūķīšu darbnīcu. Būtība no tā nemainās – komiteju darbam paralēli tiek izveidota struktūra, kas apzināti neiekļauj lielāko daļu opozīcijas, kā rezultātā tiek atteikta vai likti šķēršļi informatīvo materiālu pieejamībai, pašām sanāksmēm, un veidota atkarīga elektorāta «barotava»,» BNN situāciju raksturo mazākuma deputāts Aivis Landmanis.

Tiesā Ventspils domes nolīgtā advokāte Ilze Gredzena gan norāda, ka komisiju sēdēs drīkst piedalīties ikviens, arī opozīcijas pārstāvjiem tas nav liegts – vien jāpiezvana, jāuzraksta e-pasts attiecīgās komisijas vadītājam vai tā sekretārei. Opozīcijas deputāti šo ieteikumu vērtē kā augstprātīgu cinismu, jo jau gadiem cenšas līdzdarboties komisiju darbā, lūguši pieeju informatīvajiem materiāliem, taču saņēmuši atteikumu, arī rakstisku, kas nule iesniegts arī tiesā.

Tāpat diskusija raisās par to, vai neiekļaušana komisijās ir politisks lēmums. Ja jā, tad kāpēc to paraksta izpilddirektors, nevis domes priekšsēdētājs, un lēmuma gatavošanā iesaistīta visa administrācija?

Nebijis gadījums – Administratīvā tiesa skata deputātu tiesību aizskārumu

Ceturtdien, 6.novembrī, Administratīvajā rajona tiesā Liepājā atklātā sēdē tika uzklausīti divi Ventspils domes opozīcijas lūgumi – 1) atcelt Ventspils domes 2017.gada 29.septembra lēmumu par Ventspils domes komisijām un padomēm, un 2) Ventspils domei uzlikt par pienākumu tās komisijās, padomēs un darba grupās proporcionāli iekļaut opozīcijas deputātus.

Tam, ka šāds pieteikums vispār tiek skatīts tiesā, jāpateicas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta lēmumam, nosakot, ka deputātu tiesību aizskārumi ir pakļauti izskatīšanai administratīvā tiesā. Šī bija pirmā sēde Latvijā, kurā deputāti izmantoja jaunpiešķirtās tiesības.

Uz sēdi ieradušies opozīcijas deputāti, pieteikuma līdzpieteicēji Ģirts Valdis Kristovskis (V), Dace Korna (V), Aivis Landmanis (LRA) un Ivars Landmanis (LRA). Pozīcijas puses deputāti sēdi ar klātesamību nav pagodinājuši, pie pretējā galda sēž atbildētājus pārstāvošā advokāte Ilze Gredzena un administratīvās puses pārstāve, Juridiskās komisijas vadītāja Ineta Vašuka. Kā vēlāk atzīmē A.Landmanis – šī situācija jau vien parāda atšķirīgas izejošās pozīcijas pašvaldībā ievēlētajiem deputātiem, vairākuma deputātu intereses apmaksā, visticamāk, ventspilnieki, kamēr opozīcija aizstāvas saviem spēkiem – ar savu laiku un izmaksām.

Lietas saknes / izvirzītā problēma

Abos pietecēju prasības punktos dominē pārliecība par proporcionalitātes principu, kas būtu jāievieš jebkuras labas, demokrātiskas un atklātas pārvaldības praksē.

«Kā deputāti esam ievēlēti uz līdztiesīgiem priekšnoteikumiem – kā jebkurš deputāts. Protams, vēlēšanu rezultātā tauta pauž savu gribu, un daļa deputātu nokļūst pozīcijā un daļa nokļūst opozīcijā. Taču neatkarīgi no tā, tiesības piedalīties domes darbā, domes veidotajās institūcijās saskaņā ar Latvijas valsts Satversmi, ar labas pārvaldības principiem, atklātību, visiem deputātiem ir līdzvērtīgas,» šādi savu uzrunu tiesā sāk opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Viņš norāda, ka diemžēl opozīcija saskārusies ar pretējo. «Mēs esam daudzkārt gan mutiski, gan rakstiski vērsušies pie Ventspils pilsētas domes vadības un lūguši skaidrot, uz kāda pamata daļai deputātu tiek aizliegts strādāt Ventspils pilsētas domes komisijās, padomēs un citās struktūrās.»

Deputāts turpina: «Ņemot vērā to, ka visā šī skaidrošanas procesa laikā mēs ne pie kāda rezultāta netikām, tad šī gada 29.jūnijā Satversmes tiesa savos skaidrojumos neapšaubāmi apstiprināja, ka deputātiem proporcionalitātes princips jāapstiprina ne tikai komitejās, bet arī komisijās,» pārliecināts deputāts.

Opozīcijas deputāti savā pieteikumā atsaucas uz Satversmes tiesas lēmumā minēto Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumu.

Tajā teikts: «Proporcionalitātes princips regulē ne tikai pašvaldības vēlēšanu rezultātu aprēķināšanu. Pašvaldības domei ir pienākums ievērot proporcionalitātes principu arī turpmāk, lai ikviens deputāts tiktu pilnvērtīgi iesaistīts tās darbībā. Tā kā pašvaldības dome darbojas arī ar savu pastāvīgo komiteju starpniecību, proporcionalitātes princips ir jāievēro, arī organizējot domes darbu komitejās un komisijās. To sauc arī par šā principa «spoguļattēlu».»

Par šī citāta piemērošanu tiesas sēdē vēlāk izraisās diskusija. Advokāte Gredzena uzskata, ka atsauce ir pievienota kā salīdzinājums un neattiecas uz Latvijas tiesu, viņa atzīmē noteiktu formatējumu, kas neliecina, ka minētais citāts ir Satversmes tiesas secinājums. Tikmēr Kristovskis izvirza jautājumu, vai, advokātes prāt, Satversmes tiesa pievienojusi šo citātu spriedumā tikai tāpēc, ka «nebija ko darīt»? «Satversmē nostiprinātie labas pārvaldības, tiesiskuma, vienlīdzības un citi principi ir ar likuma spēku un tie stāv pāri jebkādiem Ventspils pilsētas domes nodomiem par to, kā būtu jāpārvalda pilsēta,» pārliecināts Kristovskis.

Kopumā opozīcijas deputāti vērš uzmanību uz to, ka ieilgušais strīds nav tikai par to, ka aizskartas deputātu subjektīvās tiesības. Uzsvērts, ka Ventspils domes darbs ordinēts tādā veidā, lai liela daļa informācijas nebūtu pieejama visiem Ventspils pilsētas domes deputātiem. «Daudzkārt trūkst savlaicīgas informācijas, kura, piemēram, pieejama tikai īsi pirms komitejas vai domes sēdes. Rakstiskajā sarakstē, kura jums arī ir redzama, domes vadība pasaka, ka informācija ir pieejama tikai ekskluzīvu komisiju locekļiem,» tiesneses Stellas Blūmas uzmanību vērš Kristovskis.

Politisks vai nepolitisks lēmums – tāds ir jautājums

Atbildētājas – Ventspils pilsētas domes – uzskatā, lieta vispār nebūtu jāskata tiesā,  jo komisiju izveide ir politisks lēmums un «tikai administratīvos aktus Administratīvā tiesa var pārbaudīt pēc tiesību kritērijiem». Tomēr politiskā lēmuma kritēriji ir ļoti neskaidri, un tā vien šķiet, ka, aprakstot dažādas politiskās gribas, var manipulēt arī ar vienkāršiem dokumentiem.

Domes advokāte Gredzena pati atzīst, ka «Latvijā neatradīsim nevienu normatīvo aktu, kas precīzi definē, kas ir politisks lēmums». Vienlaikus viņa atsaucās un interpretē dažādas Augstākās tiesas atziņas, kas apraksta, piemēram, ka, «savstarpēji norobežojot politisku lēmumu no administratīva akta, nav nozīmes tam, vai lēmums tiek pieņemts vienpersoniski vai koleģiāli (balsojot)», tāpat arī, ka «politiskā lēmuma gadījumā no tiesiskā regulējuma neizriet prasība, pieņemot šādu lēmumu, izdarīt lietderības apsvērumus un lēmumu pamatot».

Opozīcija uzsver, ka attiecīgajā lietā runa nav par vairākuma vai mazākuma politiskajiem lēmumiem. Tas, ka vienai partijai ir izdevīgākas varas pozīcijas, ir skaidrs un netiek apstrīdēts. Apstrīdēta ir cieņpilna spēja līdzdarboties diskusijās un projektu izstrādē, ko citādā gadījumā nodrošina proporcionalitāte, kuras nepieciešamību vēl šogad 29.jūnijā uzsvērusi Satversmes tiesa.

«Mēs neapšaubām to, ka vairākuma deputāti ir pieņēmuši lēmumus saskaņā ar savu politisko pārliecību. Jautājums, vai šī politiskā pārliecība noved pie tiesiskām sekām,» atzīmē Kristovskis.

Tiek norādīts arī uz nekonsekvenci, nošķirot politiskos un administratīvos lēmumus. Piemēram, lēmumā, ko opozīcija apstrīd un Gredzena sauc par politisku, parakstījis Ventspils domes izpilddirektors Aldis Ābele. «Likums par pašvaldībām precīzi nosaka izpilddirektora funkcijas. Viņam nav jāiesaistās politiskajos lēmumos,» norāda A.Landmanis. Uzsvērts, ka šo lēmumu nesagatavoja tikai vairākuma politiķi, bet arī dažādas institūcijas, tajā skaitā Likumības komisija, sabiedrības pārstāvji u.tml. «Tas jau vien liecina par to, ka lēmuma gatavošana bija pilnībā administratīvs process ar visām pazīmēm, kādas ir normālos administratīvajos lēmumos,» atzīmē Kristovskis.

Demokrātija komitejās, autoritāte komisijās – slinkie likumdevēji vai savtīga interpretācija

Ņemot vērā to, ka likums par pašvaldībām nav ļoti precīzi definējis, kā veidojas komisijas, tad proporcionalitātes princips uz komisijām nav attiecināms, uzskata atbildētājs. Tāpat gan Gredzena, gan Vašuka uzsver, ka komisijās netiek pieņemti lēmumi un tām ir tikai rekomendējošs raksturs. To gan uzreiz apstrīd Dace Korna, Administratīvās komisijas, Izglītības komisijas un Sociālo lietu komisijas locekle – lēmumi tiek pieņemti.

Advokāte Gredzena pauž uzskatu: «Likumdevējs ir paslinkojis vai apzināti izvēlējies šo jomu neregulēt, atstājot jautājumu pašvaldības autonomajā kompetencē.»

Tam pilnībā nepiekrīt deputāts Kristovskis: «Manuprāt, tā ir absolūti ačgārna un kļūdaina pieeja, ir jāskata mērķis un rezultāts komisiju izveidē. Komisijas vai darba grupas, padomes vai valdes ir pašvaldības rīcības instrumenti, un Likumdevējs ir paredzējis šādu institūciju iespējamību. Ja Likumdevējs pēc sava prāta, kā arī saskaņā ar Satversmi paredzējis komiteju veidošanu, balstoties uz proporcionalitātes principu, tad neapšaubāmi analoģija arī attiecībā pret citām struktūrām ir attaisnojama un jāizmanto».

Viņš norāda, ka Likumdevējs ir devis tiesības pašvaldību vadībai strukturēt savas pārvaldes darbu mehānismu, taču tas nenozīmē, ka likumdevējs ir devis tiesības rīkoties prettiesiski un «neievērot Satversmē noteiktos labas pārvaldības, tiesiskuma, taisnīguma, atvērtības, atklātības, līdztiesības un citus demokrātiskas valsts principus».

«Skatoties no šīm pozīcijām, sanāk, ka Ventspils domes vadība savā paskaidrojumā uzskata, ka viss, kas attiecas uz domes sēdi, jo tas ir regulēts likumā Par pašvaldību, viss, kas attiecas uz komiteju izveidi un proporcionalitātes principu, ir respektējams, bet visās zemāk pakārtotās institūcijās sākas brīva interpretācija – vairs nepastāv Satversmē noteiktie «spēles noteikumi», likumā jau minētie proporcionalitātes noteikumi. Var nodarboties ar patvaļu un deputātu subjektīvo tiesību ierobežošanu – neļaut viņiem strādāt komisijās, vērsties pret viņu gribu un tamlīdzīgi,» neizpratnē ir Kristovskis.

Zvaniet, rakstiet ­– visas iespējas

«Es zinu, ka Ventspils pilsētas vadība teiks – šīs komisijas ir atvērtas, un katrs tur var aiziet. Protams, mēs varam aiziet, bet tikai tad, ja mēs zinām, kad šīs komisiju sēdes notiek. Diemžēl Ventspils pilsētas domes interneta portālā nav redzami ne šo komisiju nolikumi, ne sēdes darba kārtība, varam iepazīties tikai ar komisiju locekļu vārdiem,» atzīmē Kristovskis.

Uz deputātes jautājumu, kur un kad ir iespējams iepazīties ar plānu par komisiju sēdēm, kad tās notiks, Juridiskās komisijas vadītājas Vašukas atbilde skan šādi: «Komisijas sēdes atbilstoši komisiju nolikumiem, kurus apstiprina dome, sasauc komisijas priekšsēdētājs, izziņo atbilstoši tā nodaļa, kura nodrošina protokolēšanu un visu organizatorisko, tehnisko kopumu, savukārt ar šiem sēžu materiāliem var iepazīties atbilstoši nolikumam noteiktajā kārtībā.»

Gredzena atzīmē, ka Likumdevējs ir garantējis tiesības piedalīties komisijas sēdēs, tomēr deputātam pašam jānoskaidro, kad notiek komisijas. Kristovskis gan norāda, ka tas nozīmētu viņam zvanīt uz 26 komisijām. Pieņemot, ka viena šāda saruna varētu ilgt trīs līdz piecas minūtes, deputāts secina: «Tas nozīmē, ka man jāzvana divas ar pusi stundas, lai es uzzinātu katras komisijas darba laiku.»

«Labs pārvaldības princips norāda uz atvērtību, turklāt mēs esam tautas priekšstāvji, mēs gribam tiesības darboties raiti un efektīvi. Ja mums dome liek šķēršļus un formāli pieiet likuma noteikto prasību izpildei jeb tās verbāli atspoguļo, bet dabā rīkojas citādi, tad tas ir labas pārvaldības pārkāpums,» rezumē deputāts.

Ziņas avots: BNN

Saistītās tēmas: OpozīcijaVentspils

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube