Latvija valsts, piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, šodien ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote, aģentūrai LETA pavēstīja ES Tiesā.

Nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.

Ģenerāladvokātu uzdevums ir juridiski nesaistošu “atzinumu” sniegšana tiesai priekšlikumu formā tiesas lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz pilnīgi neatkarīgu un objektīvu lietā izskatāmo jautājumu izvērtējumu. Atzinumi ir neatņemama mutiskās tiesvedības sastāvdaļa un tiesas pārskatos tiek publicēti kopā ar spriedumu. Ģenerāladvokāti spriedumu var ietekmēt, sniedzot atzinumos pārliecinošus argumentus, taču viņi netiek iesaistīti lēmuma pieņemšanā vai balsošanā par pieņemamo spriedumu.

Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

Lieta ietilpst ES Tiesas kompetencē, jo, lai gan eirozonas dalībvalstu centrālo banku vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no amata dalībvalstis, viņi tomēr ir ar ES iestādes struktūrvienības, proti, ECB padomes, locekļi.

Ar saviem šīsdienas secinājumiem Kokote ierosinājusi ES Tiesai konstatēt, ka Latvija, aizliegdama Rimšēvičam veikt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, nesniedzot ES Tiesai pierādījumus par faktiem, kurus tā viņam pārmet, nav izpildījusi savus pienākumus, kuri izriet no ECB sistēmas (ECBS) un ECB statūtiem. Šajos statūtos ir paredzēts, ka “tikai tad, ja vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata”.

Ģenerāladvokāte tiesā uzsvēra, ka ES Tiesas uzdevums ir pārbaudīt, vai dalībvalsts, kas ir atbrīvojusi no amata tās centrālās bankas vadītāju, ir juridiski pietiekami pierādījusi šo nosacījumu īstenošanos.

Ģenerāladvokāte tiesai norādīja, ka šajā lietā Rimšēvičam piemērotie līdzekļi, lai gan tie ir pagaidu līdzekļi, tomēr veido “atbrīvošanu no amata” ECBS un ECB statūtu izpratnē, jo šis jēdziens ir saistāms nevis ar pasākuma formu un tā statusu atbilstoši valsts tiesībām, bet gan šī pasākuma būtību un konkrētajām sekām. Šajā lietā Rimšēvičam piemēroto līdzekļu konkrētās sekas liedz viņam pildīt savus Latvijas Bankas prezidenta un ECB padomes locekļa pienākumus.

Turpinājumā ģenerāladvokāte paskaidroja, ka ES Tiesai, kas lemj par šādu atbrīvošanu no amata, pirmām kārtām ir jāveic attiecīgajam vadītājam pārmesto faktu juridiskā kvalifikācija, proti, jānoskaidro, vai šie fakti var ļaut konstatēt, ka viņš vairs neatbilst savu pienākumu veikšanai vajadzīgajiem nosacījumiem, vai ka tie veido smagu pārkāpumu. Apstiprinošas atbildes gadījumā ES Tiesai otrām kārtām, ņemot vērā visus pierādījumus, kurus sniegusi attiecīgā dalībvalsts, ir jāizvērtē attiecīgajam vadītājam pārmesto faktu patiesums.

Ģenerāladvokāte atzīst, ka šajā lietā Rimšēvičam pārmestie fakti – ja šo faktu patiesums tiktu pierādīts – būtu tādi, kas var liecināt, ka viņš vairs neatbilst savu pienākumu veikšanai vajadzīgajiem nosacījumiem un ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu.

Tomēr vienlaikus ģenerāladvokāte uzsvēra, ka šādu faktu patiesums var tikt pierādīts vai nu ar dalībvalsts neatkarīgas tiesas spriedumu, ar kuru lieta izskatīta pēc būtības, vai arī ar atbilstošiem pierādījumiem, ar kuriem pašiem par sevi var tikt pierādīta apgalvoto faktu esamība.

Ģenerāladvokāte konstatē, ka šajā lietā par Rimšēvičam pārmestajiem faktiem vēl nav taisīts Latvijas tiesas spriedums un Latvija arī nav iesniegusi ES Tiesai citus pierādījumu elementus. Latvija faktiski ir aprobežojusies ar to, ka iesniegusi dažādu iestāžu sagatavotus dokumentus saistībā ar Rimšēvičam piedēvēto lomu un rīcību. Šajos dokumentos ir iekļauts Rimšēvičam pārmesto faktu apraksts, tomēr tie neietver nekādus faktiskus pierādījumus, kas varētu apliecināt šo faktu patiesumu, norāda ģenerāladvokāte. Tādejādi ES Tiesas rīcībā nav neviena elementa, kas tai ļautu pārbaudīt pret Rimšēviču izvirzīto apgalvojumu pamatotību. Šādos apstākļos Tiesa nespēj pārbaudīt, vai ir īstenojušies ECBS un ECB statūtos paredzētie nosacījumi centrālās bankas vadītāja atbrīvošanai no amata.

Attiecīgi ģenerāladvokāte secināja, ka Latvija, atbrīvodama Rimšēviču no Latvijas Bankas prezidenta amata, nepierādot, ka ir īstenojušies šādai atbrīvošanai ECBS un ECB statūtos paredzētie nosacījumi, nav izpildījusi šajā tiesību normā tai paredzētos pienākumus.

ES Tiesas statūtos norādīts, ka pēc atklātās tiesas sēdes tiesneši apspriežas un tiesas lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Spriedumus pasludina atklātā tiesas sēdē.

ES Tiesas tiesnesis Egils Levits aģentūrai LETA norādīja, ka lēmums lietā varētu tikt paziņots nākamā gada martā vai aprīlī.

Jau ziņots, ka Rimšēvičs ES Tiesā prasīja atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt ECB padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.

KNAB 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS “Trasta komercbanka” (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Ziņas avots: LETA.