Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pagājušā gadā aizsāktajās un prokuratūrai nodotajās lietās kopējā noziedzīgu darbību radītā summa ir vismaz 2,5 miljoni eiro, liecina aģentūras LETA apkopotā KNAB oficiāli sniegtā informācija.

Šos kriminālprocesus KNAB pērn ierosinājis vai arī tos nodevis kriminālvajāšanu prokuratūrā. Tās ir lietas par kurām birojs sniedzis publisku informāciju.

Tāpat ne KNAB, ne prokuratūra patlaban izmeklēšanas interesēs nav atklājusi, cik lielas koruptīvas summas figurē atsevišķās publiski zināmās lietās, piemēram, uzņēmuma “Rīgas satiksme” iepirkumu lietā. Ņemot vērā minēto, patiesā kopējā summa varētu būt daudz lielāka. Medijos izskanējis, ka “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietā kukuļos varētu būt maksāti vairāki miljoni eiro.

Pagājušā gada sākumā KNAB aizturēja Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Vēlāk lieta tika nodota Ģenerālprokuratūrai apsūdzības celšanai. Rimšēvičam uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

KNAB šo lietu sācis pēc divu AS “Trasta komercbanka” (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Prokuratūra uzskata, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokuratūra uzskata, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas.

Gada sākumā KNAB prokuratūrai nodeva kriminālvajāšanas sākšanai lietu pret SIA “Rēzeknes namsaimnieks” juristu par 1700 eiro liela prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu.

Pavasarī KNAB nodeva prokuratūrai lietu pret ārstu par 800 eiro liela prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu no pacienta. Vasarā prokuratūra mediķim cēla apsūdzību.

Šovasar Saeima atļāva KNAB veikt kratīšanu pie tā brīža parlamenta deputāta Askolda Kļaviņa saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu. Prokuratūra viņam vēlāk piemēroja 120 stundas piespiedu darba un uzdeva valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Rudenī KNAB par piesavināšanos un citiem noziegumiem lūdza prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret piecām personām, tostarp pret Rīgas 1.medicīnas koledžas amatpersonām. Kopējā šajā lietā valstij nodarīto zaudējumu summa ir 55 573 eiro, aplēsis KNAB. Prokuratūra šajā lietā ir cēlusi apsūdzības.

Kā noprotams no KNAB publicētās infografikas, šajā lietā iesaistītajiem inkriminētas četras dažādas noziedzīgu nodarījumu epizodes. Vienā no tām izglītības iestādes vadītāja parakstījusi dokumentu par nesaņemtu pakalpojumu. Citā epizodē iestādes vadītāja, viņas radiniece un viena no darbiniecēm panākušas, ka vadītājas radinieces automašīnā sešas reizes iepildīta degviela par, iespējams, izglītības iestādes līdzekļiem. Līdzīgā epizodē vienu reizi degviela iepildīta kāda darbinieka automašīnā. Savukārt no ceturtās epizodes vizuālā raksturojuma iespējams noprast, ka dienesta viesnīcas vadītāja iestādes vadītājai un viņas radiniecei nodrošināja dienesta viesnīcā istabas, par kuru izmantošanu netika maksāts.

Tāpat rudenī KNAB par kukuļņemšanu rosināja apsūdzēt kādu maksātnespējas administratoru, kurš pieprasījis 3000 eiro, lai nebūtu šķēršļu maksātnespējas procesā. Kāds Lietuvas pilsonis

nodeva administratoram daļu no pieprasītā kukuļa – 1500 eiro.

Novembrī KNAB rosināja apsūdzēt Slimību profilakses un kontroles centra amatpersonu un divas centra darbinieces par krāpšanu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un dienesta viltojumu. KNAB uzskata, ka SPKC nodarbinot, iespējams, fiktīvus darbiniekus, valsts budžetam nodarīti 28 989 eiro lieli zaudējumi.

Tāpat gada nogalē birojs nodeva prokuratūrai lietu pret zinātniskā institūta “Bior” darbinieku un diviem Lietuvas pilsoņiem par naudas izkrāpšanu no valsts budžeta saistībā ar stikla zušu iepirkumiem. KNAB uzskata, ka trijotne no valsts budžeta izkrāpusi 612 681 eiro.

Pērn novembrī KNAB Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partijas “No sirds Latvijai” (NSL), iespējams, nelikumīgas finansēšanas lietā lūdza apsūdzēt Jūrmalas mēru Gati Truksni un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu. Apsūdzības celtas abām minētajām personām un vēl citiem cilvēkiem. Šajā lietā kopumā figurē nelikumīgi ziedojumi aptuveni 85 000 eiro apmērā.

Gada nogalē birojs arī lūdza apsūdzēt kādu Krievijas pilsoni par vairāk nekā vienu miljonu eiro liela kukuļa piedāvāšanu Valsts policijas (VP) amatpersonai. Pērn 9.novembrī Krievijas pilsonis nodeva VP amatpersonai kukuļa daļu – 85 000 eiro. Pēc kukuļa nodošanas šī persona tika aizturēta un vēlāk apcietināta.

Tāpat gada nogalē birojs lūdzis prokuratūrai par amatpersonas bezdarbību sākt kriminālvajāšanu pret bijušo VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) valdes priekšsēdētāju Vladimiru Kononovu, bijušo LAU Iepirkumu daļas vadītāju Anastasiju Udalovu un vēl vienu LAU amatpersonu.

KNAB uzskata, ka abas sievietes neievēroja amata pienākumus un “nepamanīja” atšķirību starp valdes apstiprināto līguma projektu un sagatavoto līgumu. No KNAB infografikas noprotams, ka toreizējais LAU valdes priekšsēdētājs parakstīja līgumu ar juridisku personu, kas neatbilst valdes apstiprinātajam projektam. Tāpat KNAB uzskata, ka uzņēmums piegādājis iepirkuma priekšmetu par iepirkuma piedāvājumā norādīto cenu – 277 487 eiro. Līdz ar to valsts budžetam nodarīti zaudējumi 277 487 eiro apmērā.

Vairākās KNAB izmeklētās lietās, kuras pērn nodotas kriminālvajāšanai patlaban nav zināmas pat aptuvenās summas. Tāpat citās lietās tiešā veidā koruptīvas naudas summas nemaz nefigurē.

Decembrī KNAB paziņoja, ka sācis kriminālprocesu saistībā ar trim “Rīgas satiksmes” veiktajiem iepirkumiem. Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Šajā lietā tika aizturētas septiņas personas, tostarp, bijušais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens un uzņēmējs Māris Martinsons.

“TV3” raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

Šajā izmeklēšanā KNAB sadarbojās ar Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA). Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši.

Tāpat KNAB gada nogalē rosināja Latgales tiesas apgabala prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret 23 personām lietā par valsts valodas apliecību tirgošanu. Starp šīm personām ir trīs Valsts izglītības satura centra (VISC) darbinieki un birojs viņiem lūdzis uzrādīt apsūdzību par prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, kā arī ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā. Pieņemto labumu veidu un summu birojs un prokuratūra patlaban neatklāj.

Savukārt decembra beigās KNAB par tirgošanos ar ietekmi ierosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, uzņēmēju un bijušo basketbolistu Valdi Valteru un uzņēmēju Haraldu Balodi. KNAB uzskata, ka apmaiņā pret “palīdzību” juridiskās personas pārstāvji apsolījuši Krūmiņam juridiskās personas kapitāldaļas.