«Nauda, ko augsta riska klienti ik gadu pārskaitīja caur Latviju, visticamāk, mērāma simtos miljardu eiro. Vēl pirms ABLV Bank kraha Latvijas bankas bija nonākušas starptautiskā izolācijā – dolāru darījumus ar tām neviens neveica,» par finanšu situāciju Latvijā stāsta raidījumā Nekā personīga (NP). «Tagad bankas radījušas jaunus biznesa plānus, cenšoties pierādīt, ka spēs izdzīvot un pelnīt arī bez riskantiem klientiem,» raksta ziņu portāls Baltic News Network (BNN).

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš apstiprina: «Transakciju bizness kā biznesa modeļa pamats vairs nepastāv Latvijā – tas ir noticis fakts. Līdz ar to ir jāmeklē citas iespējas. Tās lielās izmaiņas, kas ir notikušas, tas viss ir par apjomu un metodi, kā strādāja mūsu bankas iepriekš. Es ne velti minēju transakciju biznesu ASV dolāros kā šo īpaši riskanto virzienu, jo mēs zinām, ka dolārs kā valūta ir iecienīts tajās valstīs, kas atrodas uz austrumiem no Latvijas.»

Dolāru darījumi dažu gadu laikā samazinājās no vairāk nekā 300 miljardiem gadā līdz dažiem miljardiem. Deutsche Bank bija pēdējā, kas Latvijas bankām vēl nodrošināja dolāru norēķinus, bet 2017.gadā aizgāja arī tā. Skandināvu bankas darījumus ar dolāriem turpināja caur mātes kompānijām. Citadelei izdevās vienoties par sadarbību ar Citibank. Savukārt nerezidentus apkalpojošajām bankām nācās meklēt partnerus austrumvalstīs, notikušo skaidro raidījumā.

 

Pilnu rakstu varat lasīt ŠEIT- BNN mājāslapa.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Ziņas avots: BNN

Saistītās tēmas: Lavijas bankasPēters Putniņš

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube