Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis kādreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekam Jurim Jurašam apstiprinājis, ka viņam bijušas sarunas ar “Saskaņas” politiķi Andreju Elksniņu par iespējamu naudas maksāšanu saistībā ar “Latvijas Dzelzceļa” korupcijas lietas izmeklēšanu, tomēr vēlāk viņš naudas pieprasīšanu noliedzis, vēsta LTV raidījums “De facto”.

KNAB 2018.gada rudenī izbeidza kriminālprocesu par, iespējams, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu toreizējam KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam un patlaban Saeimā ievēlētājam Jurašam (JKP).

Kā ziņo LTV, “Osinovska miljona” lieta aizsākusies 2015.gada 30.septembrī alus krogā “Brālis” Rīgā, Tērbatas ielā, kur Jurašs pusdienās saticies ar senu savu paziņu Jāni Dambīti, kurš savulaik bijis Juraša kursabiedrs Policijas akadēmijā, bet tolaik bijis finanšu ministra ārštata padomnieks.

Pēc Juraša liecinātā, Dambītis pieteicies pārrunāt “savādu tēmu”, kuru savukārt iniciējuši viņa bijušie kursa biedri, advokāti Artis Stucka un Māris Grudulis. Publiski ir izskanējušas ziņas par abu šo juristu saistību ar Zaļo un zemnieku savienību. Dambītis Jurašam pastāstījis par septembrī it kā notikušu sarunu, kurā kursabiedri lūguši Jurašam nodot ziņu, ka “Saskaņas” deputāts Elksniņš, kurš tolaik organizējis Osinovska aizstāvību “Latvijas Dzelzceļa” kriminālprocesā, piedāvājot Jurašam viena miljona eiro kukuli, lai Jurašs palīdzētu Osinovskim izvairīties no kriminālatbildības vai arī, ja tas neesot iespējams, lai viņa darbības tiktu pārkvalificētas no kukuļošanas uz tirgošanos ar ietekmi, jo sods par to būtu maigāks.

Nākamajā dienā pēc sarunas Jurašs esot iesniedzis KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam slepenu ziņojumu par iespējamo kukuļa piedāvājumu, tomēr kriminālprocess sākts tikai pēc pusotra gada – 2017.gada sākumā, kad Streļčenoks KNAB vairs nevadīja un prom no biroja bija arī Jurašs. Neilgi pirms biroja reorganizācijas, kuras rezultātā darbu KNAB viņš zaudēja, Jurašs publiski paziņoja par viņam savulaik it kā piedāvāto miljonu un kritizēja Streļčenoku par nesākto izmeklēšanu.

Visas Juraša liecībā pieminētās personas jelkādu saistību ar kukuļošanu noliedza, liecinot lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu. Arī Dambītis, kuram vienīgajam lietā uz laiku bija piemērots aizdomās turētā statuss, savā sūdzībā prokuratūrai norādīja, ka tikšanās ar Jurašu nebija nekas ārkārtējs un tās mērķis bija pārrunāt vispārīgas aktualitātes par Rīgā notiekošo, nevis izteikt kukuļa piedāvājumu. “Tas, ka mēs runājam par miljonu, tas jau nenozīmē, ka es jums viņu piedāvāju vai ka es esmu atnācis citu personu vārdā jums kaut ko piedāvāt. (…) Jā, mums bija saruna. (…) Es tā kā nezināju, bija viņam tas zināms vai nebija, bet es viņam ieminējos par to, ka pilsētā par to runā. Vienkārši, lai viņš piegriež vērību, varbūt tas viņam kaut kur noder,” par sarunu stāstījis Dambītis.

Stucka, kurš tagad dod padomus satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS) un ir Rīgas brīvostas valdes loceklis, paziņojis, ka “visādas muļķības” nekomentēšot. Arī Grudulis, kurš šobrīd ir premjera Māra Kučinska (ZZS) ārštata padomnieks, norādīja, ka visu jau pateicis savās liecībās KNAB.

Jurašs savukārt paziņojis, ka nešaubās, ka “bija cilvēki, kuri vēlējās šo naudu no Osinovska saņemt”. “Ko viņi tālāk gribēja – nodot, nenodot, piesavināties, tas bija jautājums, kas bija jāatrisina izmeklēšanai, kura būtu uzsākta uzreiz pēc mana ziņojuma saņemšanas,” izteicies politiķis.

Lietā figurējot fragments no 2016.gada martā ierakstītas sarunas starp Jurašu un Osinovski, kuras laikā puses runājušas arī par Elksniņu. Jurašs Osinovskim prasījis, vai Elksniņš no viņa prasījis naudu maksāšanai Jurašam, uz ko Osinovskis atbildējis: “Priekš KNAB-a.” Uz Juraša jautājumu “Nu, miljonu? Bija tāda tēma?”, Osinovskis esot atbildējis: “Bija tāda.”

Savukārt uz Juraša jautājumu, kā iniciatīva tā bijusi – Osinovska vai Elksniņa, Igaunijas uzņēmējs atteicis: “Nu, ja viņš 25 reizes pie manis bija atbraucis uz visām pasaules vietām – es prasīju vai viņš prasīja?” “Ja, vot, tajā brīdī tu būtu bijis gatavs reāli sadarboties, viņu jau pašu par to kukuļa izspiešanu būtu ņēmuši un iesēdinājuši. (…) Viņš reāli tevi izmantoja, viņš reāli tevi uzmeta, viņš pieprasīja no tevis piķi, zinot, ka tu esi maksātspējīgs, teiksim, klients,” uz to atbildējis Jurašs.

Tomēr vēlāk KNAB pratināšanā Osinovskis apgalvojis, ka Elksniņš viņam naudu ne priekš Juraša, ne kādas citas amatpersonas neesot prasījis. Ar Elksniņu viņš esot konsultējies kā ar advokātu un juristu. Pēc Elksniņa iniciatīvas Tallinā, Pērnavā, Maskavā un Horvātijā vairākas reizes notikušas tikšanās, kuru laikā toreizējais Saeimas deputāts Elksniņš sevi pozicionējis kā zinošu juristu, kurš var vadīt aizstāvību Osinovska krimināllietā. Savukārt visa Osinovska sadarbība ar KNAB bijusi saistīta ar viņa iespējamo palīdzību smagāku noziegumu atklāšanā. Raidījums vēsta, ka pēc Osinovska sniegtās informācijas KNAB 2016.gada sākumā uzsāka kriminālprocesu pret uzņēmēju Māri Martinsonu, kas neilgi pēc tam gan izbeigts.

Uz raidījuma lūgumu sīkāk pastāstīt par notikušo, Osinovskis ar advokāta starpniecību paziņojis, ka komentēt neko negribot.

Savukārt tagadējais Daugavpils domnieks Elksniņš par sevi teikto Juraša un Osinovska sarunā kategoriski noraidījis. Viņš apgalvojis, ka Osinovskis pēc “Latvijas Dzelzceļa” lietas vērsies pie viņa kā pie Saeimas deputāta, lai stāstītu par sistēmiskiem korupcijas gadījumiem Latvijā. “Mūsu sadarbība [ar Osinovski] (…) tika pārtraukta, jo sākās, teiksim tā, tiesībsargājošo iestāžu vazāšana aiz deguna,” izteicies Elksniņš. “Saskaņas” politiķis apgalvojis, ka Osinovskis viņam stāstījis par vairākām augsta ranga amatpersonām, tostarp ministriem, kas viņam prasījušas kukuļus, un “Saskaņas” kā opozīcijas partijas interese viņam palīdzēt bijusi loģiska, bet nekādās prettiesiskās darbībās viņš neesot iesaistījies.

KNAB izmeklētāja secināja, ka tieši pierādījumi par kukuļa piedāvājumu Jurašam nav iegūti. Izmeklēšana arī neguva ziņas par iespējamā kukuļa finansējuma avotu. Tas, ka Osinovskis atbildēs norādīja, ka Elksniņš naudu prasīja “priekš KNABa”, neļaujot izdarīt nepārprotamu apgalvojumu, ka iespējamais kukulis bijis domāts tieši Jurašam, secināja izmeklētāja. Līdz ar to pēc vairāk kā pusotru gadu ilgas izmeklēšanas KNAB kriminālprocesu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Publiski zināms par šo kriminālprocesu kļuva 2017.gada februārī. Toreiz Jurašs apliecināja, ka viņš bija ieradies savā bijušajā darbavietā liecināt par sev zināmajiem faktiem. Jurašs jau toreiz vērsa uzmanību, ka laiks kopš kukuļa piedāvāšanas ir pagājis pārāk liels – aptuveni pusotrs gads, līdz ar to jo ilgāks laiks pagājis, jo grūtāk ir pierādīt jebkuru noziegumu, “kur nu vēl tādu, kas prasa specifiskus izmeklēšanas pasākumus, kas jāveic jau pašā sākumā.”

Jurašs 2016.gada vasarā bija publiski paziņojis, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus – žurnālu “Ir” un Latvijas Televīziju. Atbilstoši kārtībai Jurašs, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu, pats nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.

Streļčenoks toreiz paziņoja, ka Juraša paziņojumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir “kārtējā trauksmes celšanas imitēšana”.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija.

Ziņas avots: LETA.

Saistītās tēmas: Andrejs ElksniņšKNAB

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube