Rīga, 19.janv., LETA. Ir novērojami mēģinājumi no ārēju spēku puses Francijā notiekošos “dzelteno vestu” protestus padziļināt un paspilgtināt, aģentūrai LETA atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) direktors Jānis Sārts.

Lai gan StratCom padziļināti nav pētījis “dzelteno vestu” kustību, tomēr centrs ir sekojis līdzi tās problemātikai, secinot, ka pastāv ārēji mēģinājumi “dzelteno vestu” protestus padziļināt un paspilgtināt. “Ir atsevišķas lietas un daži iesaistītie personāži, kas liek domāt, ka ir kopsakarības starp “dzelteno vestu” kustību un kaut kādiem ārējiem spēlētājiem, kas neļauj šai problēmai nomierināties,” teica StratCom direktors.

Tāpat viņš norādīja, ka konstatēti daži “Twitter” konti, kas esot nedaudz aizdomīgi un tos varētu “sasaistīt ar kādām citām lietām”. Arī Sārta minētie “atsevišķie personāži” bijuši saistīti ar procesiem Ukrainā un veicinājuši zināmus specifiskus naratīvus. “Kaut kādas paralēles ir, bet es neteiktu, ka tās būtu liela apjoma, lai veidotu visu kustības procesu. Tas vairāk ir kā papildu problēmas palielinātājs,” piebilda Sārts.

Viņš nevarēja apstiprināt, ka StratCom rīcībā būtu skaidri pierādījumi par to, ka “Twitter” kontu aktivitātes būtu saistāmas ar kādu konkrētu valsti. Vienlaikus Sārts minēja, ka protesti veidojušies iekšējo procesu rezultātā, nevis ārējo spēku ietekmē.

“Cilvēki internetā iegūst emocijas. Interesanti, ka šo kustību ir mēģinājumi pārnest uz citām valstīm, piemēram, Beļģiju, Nīderlandi un Lielbritāniju. Redzam, ka priekšnosacījumi, kādēļ protesti sākās Francijā, attiecīgajās valstīs nemaz nebija. Emocijai ir bijis vieglāk ceļot pār valstu robežām, tādēļ varam secināt, ka pamatā cilvēku emociju uzkurināšana notiek sociālajos medijos,” sacīja Sārts.

StratCom direktors vērsa uzmanību, ka lielā uzmanība, ko mediji pievērš šiem protestiem, faktiski neatbilst realitātei. Tāpat viņš aicināja atcerēties, ka Francijā protesti pēc būtības nav nekas neparasts.

“Francijas varas elitei principā bija divi ceļi – cīnīties no pozīcijas, ka problēmu risināšanai tā izvēlējusies pareizu ceļu, vai piekāpties protestētājiem, un Francijas prezidents Emanuels Makrons piekāpās, tādējādi protestiem samazinoties, lai gan tie turpinās mazākā apjomā. Jebkurā valstī sentiments par cīņu pret eliti ir diezgan pateicīgs, un problēma varētu būt jebkurā vietā,” pieļāva Sārts.

Kā ziņots, Makrons iepriekš paziņojis, ka daļa “dzelteno vestu” kustības aktīvistu saņem atbalstu no ārvalstīm.

Uzrunājot valdības locekļus, Makrons norādīja, ka daudzi “dzelteno vestu” protestu dalībnieki ir “godīgi cilvēki, ka norūpējušies par nākamās algas saņemšanu”. Tajā pašā laikā protestos ir iesaistījušies “graujoši, vardarbīgi un brutāli cilvēki, reizēm no labējo ekstrēmistu, reizēm no kreiso ekstrēmistu aprindām, no kuriem daži pat saņem atbalstu no ārvalstīm,” atzinis prezidents.

Valdības pārstāvis Benjamins Grivo kā piemēru minēja Krievijas valstij piederošo raidorganizāciju RT, kas ar simpātijām ziņo par protestētāju iknedēļas sadursmēm ar policiju.

Grivo piesauca arī Itālijas valdības locekļu pausto atbalstu “dzelteno vestu” kustībai.

“Dzelteno vestu” kustība radās novembra vidū kā stihiska reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā vispārējā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Piekāpjoties protestētājiem, valdība sākotnēji paziņoja par atteikšanos no iecerētās degvielas nodokļa paaugstināšanas, bet decembra vidū Makrons paziņoja par minimālās algas paaugstināšanu un piekāpšanos arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem.

Daudzi no protestētājiem pieprasa Makrona atkāpšanos, bet valdība ir noraidījusi šīs prasības kā nedemokrātiskas.

“Dzelteno vestu” protesti ir Makrona 20 mēnešu prezidentūras lielākā politiskā krīze.

Ziņas avots: LETA.

Saistītās tēmas: Francija

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube