Rīga, 21.janv., LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir “veikusi uzlabojumus” Rīgas domes atlaišanas likumprojektā un pirmdien to atkārtoti iesniegusi Valsts kancelejā, aģentūru LETA informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Labotais likumprojekts tiek iesniegts pēdējās dienās pirms valdības nomaiņas, pēc kuras sagaidāms, ka VARAM vairs nevadīs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), bet viņa vietā stāsies Juris Pūce (AP). Aizejošais premjers Māris Kučinskis (ZZS) tika paziņojis, ka savas valdības laikā likumprojektu skatīšanai nevirzīs, sekojoši lemšana par to būs jau jaunās valdības atbildība.

VARAM izstrādātajā likumprojektā iekļauti vairāki precizējumi, tostarp, anotācijā esot iekļauta informācija par apstākļiem, kas varot apdraudēt pašvaldības stabilitāti un budžetu. Proti, papildus sniegta informācija par risku, kas saistīts ar SIA “Rīgas satiksme” sadarbības partneru un kreditoru izsniegtajiem aizdevumiem 200 miljonu eiro apmērā.

“Ņemot vērā iespējamās nelikumīgās darbības “Rīgas satiksmē”, ko pašlaik izmeklē tiesībsargājošās iestādes, sadarbības partneri un kreditori var pieprasīt izsniegtos aizdevumus atgriezt nekavējoties. Turklāt, iepazīstoties ar Komercķīlu reģistrā publicēto informāciju, secināms, ka kopējais komercķīlu apjoms sasniedz pat aptuveni 300 miljonus eiro,” norāda ministrijā.

VARAM vērš uzmanību, ka komercķīlas atprasīšana varot apdraudēt sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas pilsētā un radīt būtiskus papildus izdevumus Rīgas pašvaldības vai valsts budžetam. “Jāuzsver, ka 300 miljoni eiro ir aptuveni 35% no visa pašvaldības budžeta, līdz ar to pastāv risks, ka var tikt apdraudēta arī citu pašvaldības funkciju izpilde,” apgalvo VARAM.

Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka Rīgas dome nav veikusi nepieciešamās darbības, lai savlaicīgi nodrošinātu Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības. Proti, dome neesot nodrošinājusi atbilstošā procedūrā atkritumu apsaimniekotāja noteikšanu pašvaldības teritorijai, kā arī nav noslēgusi līgumus par atkritumu apsaimniekošanu.

“Turklāt, Rīgas dome līdz šim nav nodrošinājusi Ministru kabineta noteikumos minēto prasību ieviešanu, kas, savukārt, ļoti būtiski var ietekmēt iespēju Latvijai noteiktajā termiņā izpildīt pienākumu līdz 2020.gadam nodrošināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju 50% apjomā no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma,” uzsver VARAM.

Tāpat papildinātais esot punkts par to, ka no 119 pašvaldībām Rīga ir vienīgā, kas noteiktajā termiņā atbilstoši paredzētajai kārtībai nav pieslēgusies Būvniecības informācijas sistēmai.

VARAM atgādina, ka šī gada 15.janvārī tika aizvadīta iesaistīto institūciju kopīga sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no VARAM, Tieslietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA), Centrālās vēlēšanu komisijas, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas. VARAM precizēto likumprojektu sanāksmē esot atbalstījusi Tieslietu ministrija. Savukārt LPS un LLPA to nesaskaņoja, norādot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu pārkāpumu esamību.

Likumprojektam nepiekrita arī Valsts kanceleja, savukārt Pārresoru koordinācijas centrs iebildumus nepauda.

Kā ziņots, izstrādātajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu teikts, ka tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nenodrošina likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi. Līdz ar likuma pieņemšanu Saeimā Rīgas dome tiktu atlaista un tās vietā tiktu iecelta pagaidu administrācija.

Par tās vadītāju tiktu iecelts VARAM valsts sekretāra vietnieks pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš, bet kā administrācijas locekļi darbotos VARAM pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls, VARAM ministra padomnieks Dainis Rijkuris, kā arī Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Satiksmes ministrijas deleģētie pārstāvji.

Pagaidu administrācijas uzdevums būtu nodrošināt domes funkcijas un pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību.

Domes atlaišanas gadījumā jaunās Rīgas domes vēlēšanas notiktu 2019.gada 25.maijā. Jaunievēlētā dome darbotos līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāktu kārtējās vēlēšanās ievēlētā Rīgas dome, kas plānotas 2021.gadā.

Ziņas avots: LETA.

Saistītās tēmas: Rīgas DomeVARAM

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube