Rīga, 31.janv., LETA. Saeima šodien lems, vai piekrist aicinājumam izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP) kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu.

Otrdien Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma piekrist izdošanai. Šādu lēmumprojektu atbalstīja deviņi deputāti, bet pret bija četri – Normunds Žunna (JKP), Andris Skride (AP), Artuss Kaimiņš (KPV LV) un Linda Ozola (JKP).

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka viņam nav pilnīgi nekādas politiskas ieinteresētības panākt Juraša kriminālvajāšanu.

Komisija uzklausīja arī Juraša skaidrojumu. Viņš pēc dalības sēdē atkārtoti pauda, ka Ģenerālprokuratūra šajā lietā maldina, bet lieta tiekot būvēta uz meliem un puspatiesībām. Turklāt šī esot vēršanās pret trauksmes cēlēju. Jurašs ir pārliecināts, ka šī lieta ir politiski motivēta, savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers darbojas kā “oligarhu advokāts”.

Jurašs joprojām nav izlēmis, vai noliks mandātu, ja Saeima izdos viņu kriminālvajāšanai. Vienlaikus viņš neaicinās kolēģus balsot pret izdošanu un uzskata, ka parlamentāriešiem balojumā būtu jāvadās pēc sirdsapziņas. Politiķis uzskata, ka tiesā šo lietu uzvarēs.

Tikmēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) ceturtdien, 31.janvārī, plkst.8 plāno organizēt tautas sapulci “Par tiesisku Latviju”. JKP uzsver, ka šajā gadījumā trauksmes celšana tiek sodīta ar kriminālprocesu. “Tiesiskums tiek iedragāts un tam jāsaka pilnīgi skaidrs “Ne!”,” pauž JKP. Organizatoru pārstāve Santa Suhaka (JKP) norāda, ka tiks pieprasīta Kalnmeiera atkāpšanās, “jo vajājot Juri Jurašu tiesiskums Latvijā tiek būtiski iedragāts”.

Kā ziņots, Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Ziņas avots: LETA.

Saistītās tēmas: Juris Jurašs

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube