Rīga, 12.marts, LETA. Darba spēka trūkums neliedz kokrūpniekiem audzēt eksporta apjomu, aģentūrai LETA atzina “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Preču eksports eiro izteiksmē janvārī saruka jau otro mēnesi pēc kārtas. Eksporta vērtība samazinājās par 0,6% jeb sešiem miljoniem eiro, salīdzinot ar pērno janvāri. Buceniece piebilda, ka eksporta kritums galvenokārt koncentrējās divās produktu grupās, proti, turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju – par 41 miljonu eiro, kā arī metālu un to izstrādājumu sadaļā – kritums par 25 miljoniem eiro.

“Tomēr kritums bija vērojams arī citās preču grupās, piemēram, pārtikas un naftas produktos. Šo kritumu daļēji spēja kompensēt lieliskais koka un tā izstrādājumu eksports – kāpums par 31% jeb 50 miljoniem eiro,” piebilda ekonomiste.

Pēc viņas teiktā, eksporta svārstības dažādu turbo dzinēju kategorijā rakstura ziņā līdzinās reeksportam, kas neatspoguļo ekonomiskās aktivitātes pārmaiņas Latvijā. Liela reeksporta daļa ir arī, piemēram, naftas produktu un metālu eksportā, bet to ir grūtāk noteikt. “Ja izņemam ārā turbo dzinēju efektu, tad eksports janvārī ir audzis par 30-35 miljoniem eiro. Tad situācija jau izskatās mazliet labāk. Tomēr eksportā izaicinājumu netrūkst, un to audzēt būs aizvien grūtāk,” sacīja eksperte.

“Swedbank” ekonomiste uzsvēra, ka patlaban eksports lielākoties turas uz kokrūpnieku pleciem. “Protams, eksporta vērtības kāpumam talkā nācis ir produkcijas cenas kāpums – pērn vidēji aptuveni par 9%, bet, lai gan ne tik žilbinoši straujš, arī apjomu kāpums ir spēcīgs. Par to liecina arī spēcīgais koka un tā izstrādājumu ražošanas apjomu pieaugums – par 9,3% janvārī, salīdzinot ar gadu iepriekš,” stāstīja Buceniece.

Janvārī kokrūpnieku eksportu galvenokārt veicināja straujāks eksporta kāpums uz Apvienoto Karalisti, kas, visticamāk, skaidrojams ar krājumu veidošanu Apvienotajā Karalistē, nodrošinoties pret iespējamu valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās, kas nozīmētu īslaicīgus preču plūsmas traucējumus.

“Neskatoties uz izteikto darbaspēka trūkumu, kokrūpnieki ir spējuši strauji audzēt un veiksmīgi realizēt savu produkciju, kas nebūtu iespējams bez iepriekšējo gadu investīcijām. Tomēr jāsaprot, ka ilgstoši tik strauji augt nav iespējams – gatavošanās “breksitam” ir pārejošs faktors, pērn un šī gada sākumā sasniegtais līmenis jau ir ļoti augsts, un to šogad vēl būtiski celt būs liels izaicinājums īpaši apstākļos, kad ārvalstu pieprasījuma pieaugums kļūst lēnāks,” atzina ekonomiste.

Jau ziņots, ka Latvija šogad janvārī eksportēja preces 962,523 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,6% jeb 6,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 1,107 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 0,3% jeb 3,7 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt mēneša laikā – salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri – Latvijas eksportēto preču vērtība pieaugusi par 2% jeb 18,8 miljoniem eiro, bet preču importa vērtība samazinājusies par 8% jeb 95,9 miljoniem eiro.

Tādējādi 2019.gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,07 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās ir par 0,1% mazāk nekā pirms gada.

Ziņas avots: LETA.