Rīga, 12.marts, LETA. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šodien izvērtusies diskusija par Ārlietu ministrijas (ĀM) izstrādātās sociālās reklāmas par cilvēktirdzniecību video un audio rullīšu neiekļaušanu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio saturā.

Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) pastāstīja, ka ĀM, ņemot vērā komisijas lemto vēl pirms diviem gadiem, bija vērsusies pie sabiedriskajiem medijiem ar lūgumu tajos izvietot sagatavotos sociālās reklāmas kampaņas materiālus par cilvēktirdzniecības atpazīšanu un mazināšanu. ĀM neesot līdzekļu, ko maksāt sabiedriskajam medijam par reklāmas izvietošanu.

“Izrādās, ka cilvēktirdzniecības jautājumi vairāk nav sociālie. Tie tagad ir kādi? Komerciālie? Kā var būt tā, ka tiek “atfutbolēta” ĀM, neskatoties uz to, ka komisija bija nolēmusi, ka ministrija šādu kampaņu veiks,” neapmierinātību pauda Kaimiņš.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere uzsvēra, ka minētais ir mediju satura jautājums, kas ir LTV un Latvijas Radio kompetencē, tāpat izvērtējot sociālo paziņojumu iekļaušanu programmā.

LTV valdes loceklis Ivars Priede skaidroja, ka LTV ļoti bieži saņem lūgumus izvietot dažādas bezmaksas sociālās kampaņas. LTV tās izvērtē, tostarp, raugoties uz iespējamajiem reklāmas ieņēmumu zaudējumiem, kā arī to, vai lūguma apmierināšanai raidlaikā vispār ir vieta.

“Kādā veidā par cilvēktirdzniecības [rullīti] jāprasa nauda?” neapmierinātību pauda Kaimiņš.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne sākotnēji norādīja, ka ĀM vēstuli nav redzējusi. ĀM pārstāvis skaidroja, ka vēstule izsūtīta vēl pagājušā gada vidū, taču atbilde neesot bijusi saņemta. ĀM pārstāvis tāpat uzsvēra, ka ministrija katru gadu rīko dažādas kampaņas, un mērķis ir iegūt pēc iespējas plašu auditoriju, tajā aktualizējot dažādus problēmjautājumus.

“Te ir runa par reklāmas kampaņu. Mums ir jāizvērtē visi jautājumi. Kāpēc lai LTV dāvātu reklāmas laiku? Mēs nevaram pateikt, ka, jā, viss izskatās labi. Ir komerciālu zaudējumu riski,” teica Priede. Viņš tāpat pauda, ka, ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums piešķirt bezmaksas raidapjomu, tad tas tiek piešķirts brīvajās raidlaika vietās, nevis tad, kad ir pārdots raidlaiks. “Jūsu mērķis netiktu sasniegts. Jūs savus reklāmas rullīšus tad parādītu laikos, kad nav lielākās auditorijas,” skaidroja Priede.

“Jūs runājat muļķības,” uzklausot Priedi, secināja Kaimiņš. Viņaprāt, šādu rīcību rezultātā sabiedrība nav informēta par cilvēktirdzniecību un tās atpazīšanu.

Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) vaicāja, vai nebūtu nepieciešams pārskatīt esošo kārtību, kas nosaka 10% ierobežojumu reklāmai no satura. Viņaprāt, sociālās reklāmas, iespējams, varētu neieskaitīt kā komercreklāmu. Tāpat viņš aicināja par šo jautājumu domāt plašāk, neuzspiežot neatkarīgam medijam savā saturā iekļaut citu radītus reklāmas rullīšus.

NEPLP locekle Aurora Ieva Druviete skaidroja, ka padome pērn LTV un Latvijas Radio lūdza izstrādāt nolikumu sadarbībai ar trešajām pusēm. “Šis ir ļoti jūtīgs jautājums. LTV ir tiesības vērtēt. Ir jāstrādā ar sociālās reklāmas definīciju, likumdošanā tāds definējums ir vajadzīgs. NEPLP jau ir izstrādājis definējumu,” teica Druviete.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne piebilda, ka pērn veiktie grozījumi patlaban paredz, ka sociālie paziņojumi netiek uzskatīti par reklāmu.

“Tad sanāk, ka mēs te nolemjam vienu, bet tas nestrādā?” neizpratnē vaicāja Kaimiņš.

Klapkalne pauda, ka Latvijas Radio adresētā vēstule esot bijusi ļoti vispārīga, turklāt tajā ticis izteikts lūgums publicēt video rullīti, kas nav radio formāts. “Mēs būtu varējuši izvietot, bet, ja kampaņas objekta nav, tad mums nav ko izvietot,” teica Latvijas Radio vadītāja. ĀM pārstāvis paskaidroja, ka radio nosūtīts audio fails – “vienkārši teikumi, kā rīkoties, lai nenonāktu cilvēktirdzniecībā”.

“Mēs neprasījām reklāmas laiku, mēs aicinājām uz sadarbību. Mēs esam atbildīgi par līdzcilvēkiem,” norādīja ministrijā.

Ķezbere piedāvāja šādus jautājumus turpmāk risināt gada sākumā, plānojot minētās aktivitātes gada garumā.

“Paskatīsimies praktiski uz šo,” mudināja parlamentārietis Boriss Cilevičs (S). Jebkura apraides sekunde maksā naudu, un kādam tas jāapmaksā, viņš teica, uzsverot, ka esot divi iespējamie varianti – vai nu nepieciešamos līdzekļus sociālajām reklāmām ieplānot sabiedriskā medija budžetā, vai arī skatīties, kurš cits to var apmaksāt. “Visi ir vienisprātis, ka nepieciešami, bet tas ir prasts jautājums par naudu. Mēs varam moralizēt ļoti ilgi, bet vajadzīgs konkrēts mehānisms, kā sabiedriskajiem medijiem rīkoties,” sacīja Cilevičs.

Uzsverot to, ka, piemēram, Francijā un Vācijā sabiedriskie mediji ir spējīgi pārraidīt sociālās reklāmas, deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) akcentēja, ka šādi paziņojumi ir nepieciešami, jo neinformēt sabiedrību par riskiem ir “saskaņots noziegums”.

Deputāte Linda Liepiņa (KPV LV) piedāvāja pie šī jautājuma atgriezties, diskutējot par sabiedrisko pasūtījumu jaunā sabiedrisko mediju likuma izstrādē. Viņa tāpat uzsvēra, ka tikmēr, kamēr sabiedriskie mediji neizies no reklāmas tirgus, situācija nemainīsies, un prioritāte vienmēr būs tas reklāmdevējs, kas spēj samaksāt naudu.

Kaimiņu neapmierināja arī šie skaidrojumi. “Sabiedriskais medijs uzspļauj Latvijas sabiedrībai, divus gadus nespējot atrast laiku sociālajai reklāmai,” viņš teica.

“Tas, ko jūs runājat, ir daļēja iejaukšanās saturā,” secināja Ķezbere. Viņa skaidroja, ka arī tad, ja sabiedriskie mediji savā saturā neizvieto tādu vai citādu sociālo reklāmu, tas nenozīmējot, ka kāda problēma netiek atzīta par nozīmīgu. Sabiedrisko mediju satura veidotāji par tiem sabiedrībai pastāsta citādos formātos, piemēram, sižetos, raidījumos, ziņās utt., teica Ķezbere.

ĀM pārstāvis skaidroja, ka ministrijas izstrādātais klips izveidots, lai censtos problēmu risināt preventīvi, jo tā rezultātā sanākot ne tikai veiksmīgāk atrisināt kādu problēmjautājumu, bet tas kopumā esot arī lētāk.

Īsi rezumējot notikušo diskusiju, Kaimiņš norādīja, ka “šis katrā gadījumā ir kliedzošs jautājums”.

Ziņas avots: LETA.