Ekonomikas ministrija aprīļa beigās informēs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās attīstības komisiju par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas gaitu.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji trešdien informēja Saeimas komisiju par to, ka tika izpildīts Saeimas dotais uzdevums izvērtēt OIK atcelšanu no šā gada 31.marta, tomēr valdība lēma, ka tā neiesaka atcelt OIK tik strauji, ņemot vērā tiesiskās un finansiālās konsekvences. Tāpēc valdība vienojās, ka Ekonomikas ministrija līdz šā gada 31.maijam izstrādās scenārijus OIK likvidēšanai.

Tomēr opozīcijas deputāti pauda neapmierinātību, uzskatot, ka ministrija nav izpildījusi Saeimas doto uzdevumu. Armands Krauze (ZZS) uzsvēra, ka ministrijai tika dots uzdevums atcelt OIK no 31.marta, tomēr tas nav izdarīts. “Ekonomikas ministrija ir ignorējusi Saeimas lēmumu,” piebilda deputāts.

Arī deputāts Ivars Zariņš (S) uzsvēra, ka ministrijai tika dots skaidrs uzdevums – izstrādāt normatīvo regulējumu, lai atceltu OIK no 31.marta. Viņš piekrita, ka OIK atcelt nav viegli, tomēr deputāts pauda pārliecību, ka viegli būtu atcelt “OIK afēru”. “Būtu bijis pareizi, ja Ekonomikas ministrija nāktu ar konkrētiem priekšlikumiem, kā Saeimas doto uzdevumu varētu izpildīt,” teica Zariņš.

Savukārt deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) Saeimas doto uzdevumu konkrētā termiņā likvidēt OIK nodēvēja par “šovu, jo visi zināja, ka neviens no 31.marta neko neatcels”.

Arī parlamentārietis Daniels Pavļuts (AP) piekrita kolēģa paustajam, ka Saeimas dotajā uzdevumā ir “zināmi šova elementi”, tomēr pauda viedokli, ka ministrija tai doto uzdevumu ir izpildījusi, jo tā izstrādāja normatīvus, kas paredz konkrētā termiņā atcelt OIK. Vienlaikus Pavļuts aicināja komisiju ne tik daudz koncentrēties uz pagātni, cik domāt par to, kādi ir reāli OIK izbeigšanas scenāriji.

Deputāts Atis Lejiņš (JV) uzsvēra, ka OIK likvidēšanas jautājumu nevar risināt ar revolucionārām metodēm, jo tas nebūtu tiesiski.

Savukārt Zariņš pauda, ka Saeimas dotais uzdevums izvērtēt OIK likvidēšanu bijis tiesisks. “Tika pierādīts, ka ar OIK sistēmu ir tiesiskas problēmas. Ja es būtu ekonomikas ministrs, es veiktu tiesisko izvērtējumu, kas netika izdarīts. Ekonomikas ministrija nav izpildījusi Saeimas doto uzdevumu, jo nav devusi nekādu skaidrību,” norādīja Zariņš, piebilstot, ka viņš savulaik jau iesniedzi priekšlikumus par to, kā tiesiski likvidēt OIK.

Vienlaikus Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis (KPV LV) atzina, ka liela daļa no Zariņa priekšlikumiem tikusi un tiks ņemta vērā. Savukārt, atbildot uz Pavļuta pausto par to, kā ministrija gatavojas rīkoties OIK likvidēšanas jautājumā, ministrijas parlamentārais sekretārs sacīja, ka nozarē ir jāpastiprina kontrole, kas tad arī būšot viens no centrālajiem darbiem.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans (JKP) uzsvēra, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas ir atbildīga par OIK likvidēšanas jautājumu, sekos līdzi Ekonomikas ministrijas darba gaitai un aicināja ministriju aprīļa beigās atgriezties komisijā ar progresa ziņojumu par paveikto un plānotajiem darbiem.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs piekrita šādam uzstādījumam un solīja 30.aprīlī atkārtoti ierasties komisijā ar prezentāciju par OIK atcelšanas jautājuma gaitu.

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets 26.martā lēma, ka valdība neiesaka Saeimai lemt par OIK likvidēšanu līdz šā gada 31.martam

Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.

Ziņas avots: LETA.

Saistītās tēmas: Ekonomikas ministrijaOKI

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube