Patlaban remontējamo Augusta Deglava ielas satiksmes pārvadu no tehnoloģiskā viedokļa, iespējams, vispareizāk būtu nojaukt pavisam un uzbūvēt no jauna, taču Rīga nevar atļauties šajā vietā divus vai trīs gadus pilnībā slēgt satiksmi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Viņš atzina, ka Deglava tilts savulaik ir būvēts pēc padomju laika metodēm, kas mūsdienās vairs netiek izmantotas. “Tas faktiski ir taisīts kā saliekams tilts, uz vietas ir betonēti tikai stabi, un visas pārējās konstrukcijas ir atvestas, tai skaitā rīģeļi, kas sastāv no divām daļām. Mūsdienās tā vairs netaisa,” uzsvēra Jakrins.

Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs atgādināja, ka vienmēr šādos gadījumos ir izvēle starp satiksmes infrastruktūras objekta nojaukšanu un būvēšanu no jauna, un tehnoloģiski tas droši vien būtu bijis vislabāk. Tomēr Rīgā pārvadu pār dzelzceļu nav daudz, tāpēc uz vecā tilta nojaukšanas un jaunā uzbūvēšanas laiku galvaspilsētas transporta izmantotāji nonāktu neapskaužamā situācijā.

“Līdz ar to mēs šos tehnoloģiski sarežģītos remontdarbus faktiski esam spiesti veikt uz tādiem tiltiem, kādi tie mums ir,” atzina Jakrins.

LETA jau ziņoja, ka veicot Deglava tilta balstu remontdarbus, pagājušajā nedēļā tika atklāti iepriekš neparedzēti defekti, tāpēc būvdarbus nācās apturēt.

Drošības nolūkos no 10.aprīļa kravas transportlīdzekļiem, kas brauc pāri tiltam, ir noteikts masas ierobežojums 30 tonnas.

Sabiedriskā transporta un privātā transporta kustība gan netiek ietekmēta.

Deglava satiksmes pārvada ekspertīze ilgs līdz maija sākumam. Tilta bojātie balsti tika konstatēti tikai pēc tam, kad tika demontētas zem pārvada esošās noliktavas. Iepriekš šie balsti nebija pieejami, jo kalpoja kā noliktavu starpsienas.

Pārvada pārbūvus par 4,27 miljoniem eiro veic lietuviešu uzņēmums AS “Kauno tiltai” pēc SIA “Inženierbūve” izstrādātā būvprojekta.