Šīs valdības viena no prioritātēm ir panākt privāto investīciju pieaugumu, vērtējot Ministru kabineta pirmajās simts dienās paveikto, aģentūrai LETA uzsvēra premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Ceturtdien aprit simts dienas kopš darbu 23.janvārī sāka Kariņa vadītais Ministru kabinets.

Pēc Kariņa teiktā, šai valdībai veicami vairāki nozīmīgi uzdevumi, viens no tiem – panākt privāto investīciju pieaugumu, ko var īstenot, sakārtojot vidi, strādājot stabili un prognozējami, neraustot nodokļu politiku un sakārtojot vēl virkni citu sistēmu.

“Tā, piemēram, jānodrošina stabila finanšu sektora darbība, jāvairo taisnīgums un tiesiskums, jāīsteno administratīvi teritoriālā reforma, jāpilnveido izglītības un veselības aprūpes sistēmas, jālikvidē obligātā iepirkuma komponente (OIK) un jārisina arī drošības un demogrāfijas jautājumi. Esmu gandarīts, ka šo valdības prioritāšu īstenošanā tiek ieguldīts aktīvs darbs un ir jau redzami pirmie sasniegumi. Tāpat ļoti novērtēju, ka šī valdība veiksmīgi pilda tās sākotnējo apņemšanos strādāt, ministriem sadarbojoties citam ar citu. Tas ir ļoti svarīgi, jo risinājumi, kas valstī vajadzīgi, ir sarežģīti un plašāki par konkrētu ministriju ietvariem,” uzsvēra Ministru prezidents.

Premjera birojā informēja, ka Aizsardzības ministrija ir sākusi mērķtiecīgu darbu pie visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas Latvijā. Šī aizsardzības sistēma paredz, ka ikviens – gan valsts institūcijas, gan privātais sektors, gan katrs cilvēks – zina, kā rīkoties krīzes situācijās un kā aizsargāt valsti. Lai panāktu nepieciešamo sabiedrības sagatavotības līmeni un attieksmi, ir izveidota visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupa, kas strādā ar šiem jautājumiem.

Ārlietu ministrijas vadībā ir sagatavoti un pieņemti vairāki likumi un likumu grozījumi, kas regulēs Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības un sociālo jautājumu koordināciju pēc “breksita”. Regulējumi attieksies uz pensijām, apdrošināšanas atlīdzībām par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimībām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Tāpat tiks regulēta Apvienotajā Karalistē iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana Latvijā un abu valstu tiesiskā sadarbība, kā arī novērsts papildu administratīvais slogs dokumentu legalizēšanā. Šie likumi un likumu grozījumi minētos jautājumus koordinēs jebkurā no “breksita” scenārijiem.

Tāpat, ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par valsts atbalstu mājokļa iegādei, Ekonomikas ministrija panākusi papildu finansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā mājokļu garantiju atbalsta programmai. Šīs izmaiņas ļaus izsniegt garantijas vēl aptuveni 1500 ģimenēm ar bērniem. Atbalsta programmas ietvaros “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) izsniedz un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. “Altum” galvojumu izsniedz pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts.

Jaunās valdības laikā sākts arī “kapitālais remonts” finanšu sektorā, lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī pilnveidotu kredītiestāžu likvidācijas regulējumu. Virzoties uz mērķi – labi uzraudzītu un kontrolētu finanšu un kapitāla tirgu, kas darbojas visas sabiedrības interesēs – Ministru kabinetā apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā un Kredītiestāžu likumā.

Ir sākts darbs pie policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku izglītības. Policijas darbiniekiem ieviesta obligāta prasība regulāri mācīties Valsts policijas koledžas e-platformā, gada laikā tajā pavadot ne mazāk kā 32 mācību stundas. Tāpat plānota jauna pieeja tālākizglītībā. Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu, kas policijas vecākajiem virsniekiem paredz iespēju gūt tālākizglītību valsts universitātes izveidotā struktūrvienībā, atsakoties no līdz šim praktizētā iepirkuma procedūras. Vienlaikus galvenajiem inspektoriem un vadītājiem policijā, kā arī citu tiesībaizsardzības iestāžu personālam paredzēta kvalifikācijas celšana un maģistra grāda ieguve ar jurista kvalifikāciju.

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi piedāvājumu skolu tīkla sakārtošanai. Tā pamatā ir četru reģionu bloka modelis ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klasēs. Viens no reģionālajiem blokiem ir pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Otru reģionālo bloku veido administratīvo teritoriju attīstības centri. Nākamais bloks ir pagastu teritorijas, savukārt ceturtajā blokā ietilps teritorijas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri.

Tāpat ir sākta nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošana. Ir izraudzītas deviņas iespējamās vietas, kur varētu atrasties jaunā koncertzāle. Kultūras ministrija ir organizējusi un plānojusi rīkot arī turpmāk plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas, lai noskaidrotu labāko koncertzāles atrašanās vietas izvēli. Ir izvērtēta arī starptautiskā pieredze nacionālo koncertzāļu projektu īstenošanā.

Panākts valsts sociālo aprūpes centru darbinieku algas kāpums – no šā gada 1.aprīļa 1700 šiem darba veicējiem alga mēnesī būs vidēji par 145 eiro lielāka. Tāpat Labklājības ministrija panākusi īpašās kopšanas pabalstu palielinājumu, un turpmāk vairāk nekā 4000 bērnu ar īpaši smagu invaliditāti un pieaugušie ar smagu invaliditāti no bērnības saņems par 100 eiro lielāku ikmēneša pabalstu. Ieviests arī jauns pabalsta veids adoptētājiem.

Satiksmes ministrija sagatavojusi sabiedriskā transporta attīstības koncepciju, kas par sabiedriskā transporta maršruta tīkla “mugurkaulu” nosaka dzelzceļu. Līdz ar to dzelzceļa maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu vilcieni kursēs biežāk, tiks veikti arī infrastruktūras uzlabojumi, kas ļaus palielināt vilcienu kustības ātrumu un nodrošinās ērtības pasažieriem. Savukārt autobusi nodrošinās pasažieru aizvešanu līdz dzelzceļa stacijām, kā arī apkalpos pārējās teritorijas, kurās nav dzelzceļa līnijas. Autobusu pārvadājumos tiks samazināts laiks autobusu kursēšanai starp pieturvietām un atcelta apstāšanās pieturvietās, kurās pasažieru apmaiņa notiek ļoti reti.

Ir sākta cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju uzņēmumu patieso labuma guvēju atklāšanas procesa noslēgšanai. Tieslietu ministrija Saeimā iesniegusi likuma grozījumus, kas plašāk apkaro nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, novērš nepatiesu ziņu sniegšanu par patiesā labuma guvējiem un piešķir lielākas pilnvaras Uzņēmumu reģistram patiesā labuma guvēju fiksēšanā.

Tāpat sākta pašvaldību reforma, lai apvienotu pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienības un lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem līdzvērtīgus, salīdzināmus pakalpojumus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi pašvaldību izveides kritērijus, izveidojusi administratīvi teritoriālā iedalījuma karti, un ar šo piedāvājumu iepazīstināti pašvaldību pārstāvji, ministrijas partneri un mediji.

Veselības ministrija izstrādājusi ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas nodrošina to, ka turpmāk visiem Latvijas iedzīvotājiem būs pieejams vienāds veselības aprūpes pakalpojumu klāsts un visi solidāri piedalīsies valsts apmaksātās veselības aprūpes finansēšanā. Tāpat panākts, ka turpmāk ģimenes ārstiem un citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ar mazu apgrozījumu vairs nebūs jāsniedz detalizēta informācija Valsts ieņēmumu dienestam par pacientu izrakstītajām kvītīm.

Šīs valdības laikā arī panākts lielāks atbalsts lauksaimniekiem – par desmit miljoniem eiro ir palielināta summa, kuru Zemkopības ministrija novirza lauksaimniekiem, atlīdzinot daļu izdevumu par apdrošināšanas polišu iegādi, kas kompensē sausuma radītos zaudējumus. Tāpat arī ir veiktas izmaiņas normatīvos, lai lauksaimniekiem būtu vienkāršāka un lētāka apdrošināšanas polises iegāde, kā arī būtu iespējams par to saņemt Eiropas Savienības un valsts atbalstu.

Valdībā darbojas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), veselības ministre Ilze Viņķele (AP), zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Ziņas avots: LETA

Saistītās tēmas: 100 dienas13. Saeima.Krišjānis Kariņš

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube