Izglītības nozares reformu trūkuma dēļ Finanšu ministrija (FM) pagaidām nesaskaņo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.

Kā aģentūra LETA noskaidroja FM, ir saņemts IZM izstrādātais Pedagogu darba samaksas noteikumu grozījumu projekts, par ko sniegts atzinums.

FM skaidroja, ka IZM grozījumu anotācijā nav sniegusi skaidrojumu par veiktām reformām nozarē, bet tikai prasot piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām no valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti valsts nozīmes reformu īstenošanai. Grozījumu anotācijā IZM minējusi trīs dokumentus: pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, Izglītības attīstības pamatnostādnes, kā arī valdības Rīcības plānu. Kā norādīja FM, neviens no šiem dokumentiem neatspoguļo paveiktās vai apstiprinātās nozares reformas.

Virzot noteikumu grozījumus un pretendējot uz valsts budžeta līdzekļiem, jābūt paveiktām reformām, kā arī skaidri novērtētai to fiskālajai ietekmei un citiem apstākļiem. Ņemot vērā, ka valsts budžetā paredzētie līdzekļi iezīmēti konkrētam mērķim, to pieprasīšanai ir vajadzīgs atbilstošs pamatojums, skaidroja FM, uzsverot, ka nedrīkst vienkārši pieprasīt minētā avota līdzekļus pedagogu algām.

Ja IZM izstrādātā noteikumu anotācija ir vienkārši neprecīza, ministrijai tā jāpārstrādā un jāiesniedz atkārtoti, izklāstot līdz šim paveikto, jo patlaban, kā skaidroja FM, no iesniegtajiem dokumentiem padarītais nav nolasāms, kā rezultātā nav arī rodams pamatojums līdzekļu piešķiršanai. Savukārt gadījumā, ja IZM nav veikusi nepieciešamās reformas pirms līdzekļu pieprasīšanas algu celšanai, tās ir jāveic.

“Izskatās, ka pati reforma izpalika, bet IZM tikai piestādīja rēķinu par papildu finansējumu. Papildu finansējums saskaņā ar Valsts budžeta likumu var tikt piešķirts, ja IZM veikusi valsts nozīmes reformas. Gadījumā, ja darbi jau ir paveikti, tad tikai jāpapildina anotācija. Ja darbi vēl nav paveikti, tad kolēģi ir pasteigušies ar atalgojuma palielināšanu, neveicot reformas. Jāuzsver, ka, paveicot valsts nozīmes reformas, nebūs pamata nepaaugstināt atalgojumu skolotājiem ,” norādīja FM.

IZM saskaņošanai maija beigās iesniedza grozījumos noteikumos par pedagogu darba samaksu, paredzot celt pedagogu minimālo darba samaksu līdz 750 eiro par likmi. Lai 2019.gadā nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes, sākot ar 2019.gada 1.septembri, IZM paredzējusi, ka FM no valsts budžeta resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” rezervētā finansējuma piešķirs 7,07 miljonus eiro, savukārt finansējumu 1,126 miljonu eiro apmērā IZM piešķirs, veicot pārdali savā budžetā.

Pedagogu darba samaksas celšanas jautājums ir licis Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) lemt par pedagogu streiku. Paredzēts, ka noteikumiem par pedagogu darba samaksas noteikumiem būtu jābūt grozītiem jūnijā. Ja tas nebūs paveikts, notiks pedagogu beztermiņa streiks, ko LIZDA plāno organizēt septembra sākumā.

Ziņas avots: LETA