Nepieciešams veikt revīziju, kurā tiktu izvērtēti faktori, kas negatīvi ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā virzību, informatīvā ziņojumā valdībai norādījusi Tieslietu ministrija (TM).

TM aicināja Ministru kabinetu lemt par uzaicinājuma nosūtīšanu Valsts kontrolei (VK), lūdzot tai veikt attiecīgu revīziju, un sniegt ieteikumus situācijas uzlabošanai.

Ministrijā aģentūra LETA noskaidroja, ka TM jau ir veikusi konsultācijas ar VK, kā arī panākta vienprātība ar Iekšlietu ministriju un Finanšu ministriju par šādas revīzijas nepieciešamību.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) žurnālistiem paziņoja, ka ir konstatēta problēma, ka smagu finanšu un ekonomisko noziegumu gadījumos nevar tikt uzrādīti precedenti, kad būtu piespriesti reāli, no noziegumiem atturoši sodi. Izmeklēšanas iestādes un tiesas nereti norādot viena uz otru par to, kāpēc netiek sasniegti nepieciešamie rezultāti, skaidroja ministrs, iezīmējot situāciju, kāpēc esot nepieciešama minētā revīzija.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka Bordāna prezentētais informatīvais ziņojums ir ļoti būtisks, lai varētu uzlabot tieslietu sistēmas efektivitāti cīņā ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem.

TM skaidroja, ka, definējot veicamos pasākumus valdības rīcības plānā noteiktajam uzdevumam, plānojot veikt tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu, ir būtiski ņemt vērā gan starptautisko organizāciju, gan Latvijas institūciju vērtējumos iekļautās atziņas par Latvijas tieslietu sistēmu. Pateicoties dažādu institūciju veiktajiem pētījumiem, tostarp VK revīzijas ziņojumiem, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei (CEPEJ), Starptautiskā valūtas fonda (IMF) pētījumiem, un tajos sniegtajiem vērtējumiem, šobrīd ir apzinātas problēmas pirmstiesas izmeklēšanas posmā un tiesvedības laikā. Tomēr minētie izvērtējumi katrs par sevi ir vērsti uz atsevišķu procesa posmu analīzi. Tādējādi iztrūkst visaptverošas analīzes, kas nosegtu visu kriminālprocesa izmeklēšanas un iztiesāšanas procesu kopumā un raksturotu līdzšinējās sekmes rekomendāciju ieviešanā, secinājusi TM.

Tāpēc ministrija arī nonākusi pie secinājuma, ka nepieciešams turpināt darbu pie pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedību kavējošu faktoru izvērtēšanas kopumā.

Lai vispusīgi un sistēmiski novērtētu kriminālprocesu virzību ietekmējošos faktorus, sākot no iesnieguma saņemšanas līdz krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšanai, TM piedāvā jaunajā revīzijā aptvert Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta un prokuratūras atbildības jomas, kā arī īstenot sadarbību ar tiesām un Tieslietu padomi.

Attiecīgi ministrija uzskata, ka ar šo revīziju varētu vispusīgi novērtēt kriminālprocesu virzību ietekmējošos faktorus, identificēt izmeklēšanu kavējošos faktorus, izvērtēt likumā noteikto atbildības un kompetences sadalījumu starp izmeklētāju, viņa tiešo priekšnieku un uzraugošo prokuroru, novērtēt vienoto izpratni starp izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem par kriminālprocesa piemērošanu.

Ministrijā aģentūrai LETA arī norādīja, ka plānotā revīzija ietilpst zem plānotā tieslietu sistēmas audita “lietussarga”, bet tā nav vienīgā plānotā darbība šajā jomā.

TM secinājusi, ka VK ir visatbilstošākā pieredze, zināšanas un kompetence šī uzdevuma īstenošanai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka VK ir ieguvusi nozīmīgu pieredzi sarežģītu tieslietu nozares jautājumu izvērtēšanā, kā arī sadarbībai ar tiesībaizsardzības, prokuratūras un tiesu iestādēm, jo tā jau līdz šim ir veikusi revīzijas par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā un tiesu darbības efektivitāti.

Ziņojuma mērķis ir valdības līmenī izlemt jautājumu par turpmākajiem soļiem tiesībsargājošo iestāžu un tiesu varas darbības uzlabošanai ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā, skaidroja

Bordāns aprīlī intervijā aģentūrai LETA jau norādīja, ka tiek vestas sarunas ar VK, lai veiktu šādu revīziju.

Ziņas avots: LETA