Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Konkurences padomes (KP) sāktā izmeklēšana aizdomās par karteļa vienošanos būvniecībā un kukuļdošanu valsts amatpersonām liecina, ka Latvijā ir jāpilnveido valsts iepirkumu procedūras, šādu nostāju telekanālā LNT pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš uzsvēra, ka nekādas sīkākas informācijas par konkrētās izmeklēšanas saturu viņam nav, bet viņš varot teikt vienu: “Dienesti strādā un, manuprāt, labi strādā.”

Pēc politiķa vārdiem, dienestu darbs atklājis problēmas sistēmā – “mums ir iepirkumu procedūra, kas nav nostrādājusi”. Tagad valdībai būtu jāskatās, kur tieši ir trūkumi un kas iepirkumu procedūrās būtu jāmaina, lai nākotnē šādi gadījumi nevarētu atkārtoties. Ministru prezidents solīja sasaukt kopā atbildīgos ministrus, lai kopīgi veiktu situācijas analīzi un piedāvātu risinājumus.

Pats premjers uzskata, ka situāciju varētu risināt, prasot detalizētākas atskaites no valsts pasūtījumu saņēmējiem par projektos izlietotajiem līdzekļiem. Tāpat valstij būtu jāprasa arī pilnīgāka nodokļu nomaksa līdz pat apakšuzņēmējiem ķēdes apakšā, domā politiķis. Kariņam aizdomīgi šķiet, ka lielajos valsts iepirkumos nepiedalās ārvalstu būvuzņēmumi.

Jautāts, kāda atbildība būtu jāpiemēro amatpersonām, par kuru iesaisti arī tiek runāts, Kariņš paziņoja, ka neesot divu domu – ja viņi ir vainīgi, viņi ir jānotiesā.

Arī iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens intervijā LTV “Rīta panorāmai” pauda viedokli, ka sāktā izmeklēšana apliecina, ka iepirkumu sistēmā ir nepieciešamas izmaiņas. Pēc viņa vārdiem, finanšu un ekonomisko noziegumu, liela daļa no kuriem saistīti ar būvniecību, rezultātā valsts budžetam aiziet garām miljards eiro, līdz ar to tā esot viena no galvenajām Latvijas problēmām.

Ministrs uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams kontroles mehānisms pār projektu izmaksām un jāpārskata iepirkumu likumdošana, jo pašreizējā pieļaujot, ka iepirkumos var piedalīties uzņēmumi, kas veido nodokļu parādus. Ģirģens piedāvā, ka izmaksas varētu kontrolēt Valsts kontrole un izmeklēšanas iestādes, piesaistot kvalificētus speciālistus.

Ģirģens arī pauda nostāju, ka valstij ir kopumā jāstiprina tiesībsargājošās iestādes, jo tas esot veids, kā nodrošināt valsts attīstību nākotnē.