Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prognozē, ka nākamgad pieaugs skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvars, liecina piektdien valdībā apstiprinātais budžeta plāns.

Ministrija nākamgad vēlas paaugstināt vispārējās izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, kā arī īstenot iekļaujošo izglītības principu un mazināt sociālās atstumtības risku. Tomēr IZM prognozē, ka skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars 18 līdz 24 gadus vecu iedzīvotāju vidū nākamgad pieaugs, no 2017.gadā fiksētajiem 8,6% līdz 10%.

IZM nākamā gada budžets būs 403,8 miljoni eiro, kas ir par 3,2 miljoniem jeb 0,8% mazāk nekā pērn. Ministrijas pamatfunkciju īstenošanai piešķirti 280 068 880 eiro, savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai piešķirti 123 722 272 eiro.

Ministrija nākamgad vēlas paaugstināt profesionālās izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, tamdēļ paredz, ka nākamgad izglītojamo īpatsvars profesionālās izglītības programmās pieaugs par 11%.

Savukārt augstākajā izglītībā ministrija prognozē, ka iedzīvotāju īpatsvars 30 līdz 34 gadu vecumā ar augstāko izglītību samazināsies par 2,7%.

Augstākajai izglītībai IZM plānoti izdevumi 68,8 miljonu eiro apmērā, tai skaitā, 48,7 miljoni eiro augstskolām, 6,5 miljoni eiro augstskolu un koledžu zinātniskās darbības attīstībai, studējošo un studiju kreditēšanai – 1,28 miljoni, kas ir uz pusi vairāk nekā atvēlēts pērn, 11,2 miljoni eiro paredzēti koledžām, savukārt 281 774 eiro tiks atvēlēti studiju virzienu akreditācijai.

Nākamgad valsts budžeta finansētās studiju vietas IZM augstskolās un koledžās paliks nemainīgā skaitā.

Attiecībā uz zinātni IZM plāno nākamgad nodrošināt zināšanu bāzi tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību un novirzīt zinātnei teju 50 miljonus eiro, tomēr ministrija norāda, ka privātā sektora ieguldījums pētniecībā un attīstībā nākamgad samazināsies par 3% un zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā samazināsies par 1391.

Tomēr bezdarba līmenis iedzīvotājiem ar augstāko izglītību 15 līdz 64 gadu vecumā saglabāsies nemainīgs – 4%, uzskata IZM.

Tāpat ministrija prognozē, ka pedagogu, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci skaits divkāršosies no 4 000 pieaugot uz 9 500 pedagogiem. Savukārt izglītojamo, kuriem nodrošinātas brīvpusdienas skaits samazināsies no 77 022 līdz 76 890, liecina IZM nākamā gada budžets.

Sporta nozarē, IZM plāno palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz vienu, divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm no 28% uz 40%. Plānotie izdevumi sporta nozarē ir 38,8 miljoni, kas ir par vienu miljonu eiro mazāk nekā pērn.

Kā ziņots, valdība piektdien atbalstīja valsts budžeta likumprojektu 2020.gadam. Gala lēmumu par nākamā gada budžetu pieņems Saeima.

Ziņas avots: LETA