Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) līdz martam pagarina garantiju iesniegšanas termiņu par pedagogu atalgojuma paaugstināšanu, pretējā gadījumā īstenos protesta akcijas, aģentūrai LETA sacīja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa skaidroja, ka izpildvara un lēmējvara ir panākušas “pussolīti pretī”, tāpēc protesta akcijas rīkot novembrī vai decembrī nebūtu pareizi. Arodbiedrība līdz martam gaidīs dokumentālas garantijas pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no nākamā gada septembra, pretējā gadījumā arodbiedrība īstenos protestu rīkošanu, uzsvēra Vanaga.

Ceturtdien, 24.oktobrī, notiks LIZDA padomes sēde, kurā Vanaga informēs par notikušo un aicinās padomi nemainīt lēmumu, proti, neatkāpties no protesta akcijām, bet lemt par formām. Ja martā netiks rasti finanšu avoti, tad LIZDA realizēs protestus padomes sēdē izvēlētajā formā.

Iepriekš arodbiedrības priekšsēdētāja apgalvoja, ka ceturtdien lems par protesta akciju rīkošanu, ja līdz tam premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) nebūs piekritis pārrunāt iespējas celt pedagogu darba samaksu. Vaicāta, vai ir bijusi kāda virzība pušu saziņā, Vanaga norādīja, ka LIZDA saņēma vēstuli no premjera.

“Vēstuli saņēmām un situācija ir savdabīga. Premjers publiski saka, ka ir apņēmības pilns rast nepieciešamo finansējumu, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norāda uz apņēmību un uzsver, ka “neviens neesot teicis, ka nebūs”. Tomēr budžetā naudas nav un juridiski fiksēta dokumenta arī nav,” uzsvēra Vanaga. Viņa pauda, ka premjera vēstulē arī neesot konkrētības, tikai apsvērumi, piemēram, “ja būs ekonomiskā izaugsme”.

Vanaga sacīja, ka premjera saņemtā vēstule bijusi vispārīga ar “kārtējo apņemšanos”. “Man kā priekšsēdētājai ir grūti tagad aicināt padomi pieņemt lēmumus, jo tomēr pa pussoļiem ejam uz priekšu un marts būs izšķirošais,” skaidroja arodbiedrības priekšsēdētāja.

Tāpat viņa minēja, ka piektdien tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (VL-TB/LNNK) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu (JV), kas arī pauduši atbalstu un norādījuši, ka “attiecībā uz pedagogiem nodrošinās risinājumus”. LIZDA ir situācijā, kad mutiski lēmējvara un izpildvara ir pateikušas jā, tomēr dokumentāli tas nav apstiprināts, pauda Vanaga.

“Jāsaņemas nedaudz pacietība līdz martam un ja jautājuma atrisinājuma nebūs, tad būs viena vai otra aktivitāte no LIZDA puses,” norādīja LIZDA priekšsēdētāja.

Vanaga iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka arodbiedrības biedru starpā pastāv dažādas idejas par protestiem. “Daļa atbalsta piketa rīkošanu, citi iestājās par nozares ministres Šuplinskas demisijas pieprasīšanu vai streika rīkošanu. Tomēr protesti nav pedagogu pašmērķis, pedagogi negrib protestēt. Ceram, ka valdošie politiķi garantēs likumā paredzēto atalgojuma kāpumu pedagogiem no nākamā gada septembra,” uzsvēra Vanaga.

“Ja līdz 2020.gada martam netiks rasts finansējums, tad LIZDA izies ielās,” uzsvēra arodbiedrības priekšsēdētāja.

LIZDA atgādina, ka pedagogu darba algas paaugstināšanas grafiks paredz, ka no 2020.gada 1.janvāra pedagogu mēneša zemākā darba algas likme pieaugs no 710 līdz 750 eiro, bet 2020.gada septembrī paredzēts pieaugums no 750 līdz 790 eiro.

Tāpat Ministru kabinetam, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā jāparedz ikgadējs finansējuma pieaugums ne mazāks par 0,25% no iekšzemes kopprodukta augstākajai izglītībai un ne mazāks par 0,15% no iekšzemes kopprodukta zinātniskajai darbībai, norāda LIZDA.

Ziņas avots: LETA

Saistītās tēmas:

youtube icon
Abonēt youtube