Pašlaik ir redzamas noteiktas krīzes pazīmes, komentējot valsts 2020.gada budžeta projektu, preses konferencē otrdien pauda Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S).

Pilsētas mērs, vērtējot nākamajā gadā izglītības un veselības jomām paredzēto finansējumu, kā arī dažādu nodokļu pārdali starp valsti un pašvaldībām un izmaiņas 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanā, pauda, ka pašlaik redzamas “noteiktas krīzes pazīmes” un ir “nelāga priekšnojauta”. Viņaprāt, pārdalot finanšu avotus, valstij būtu jāpārskata arī pašvaldību funkcijas.

Vērtējot pieejamos līdzekļus, pašvaldība nākamajā gadā plāno pieteikties dažādām Eiropas Savienības (ES) fondu finansētajām programmām, taču rīcībai jābūt saimnieciskai, uzskata Elksniņš.

Viņš vērsa uzmanību arī tam, ka ir ierobežotas pašvaldību iespējas aizņemties, kas arī ietekmē dažādu projektu īstenošanu.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 11.oktobrī ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 74,8 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,2 miljardi eiro un 2,97 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2019.gada plānu ir 211,2 miljoni eiro jeb 7,6%.

Tāpat tika apstiprināta mērķdotācija pašvaldībām 382 689 344 eiro apmērā un valsts budžeta dotācija pašvaldībām 184 539 752 eiro apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums noteikts 118 138 258 eiro apmērā.

Noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs attiecīgi – pašvaldību budžetiem 80% apmērā un valsts budžetam – 20% apmērā. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,4 miljardi eiro.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze faktiskajās cenās 2020.gadam ir 33,154 miljardi eiro. Nākamajā gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3% no IKP.

Maksimālais valsts parāds 2020.gada beigās noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā, valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2020.gadā, ir novērtētas 2 052 000 eiro apmērā.

Tāpat 2020.gada budžetā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijai finansējums studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1 889 071 eiro apmērā.

Valdība arī lēma, ka gadījumā, ja 2020.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz plānoto ieņēmumu apjomu, finanšu ministram būs tiesības lemt par šo līdzekļu pārdali valsts nozīmes reformu īstenošanai.

Ziņas avots: LETA