Politisko partiju un apvienību finansēšanas jautājumā pats būtiskākais ir atrast līdzsvaru starp privāto un valsts finansējumu, sarunā ar aģentūru LETA teica Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (OSCE) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (ODIHR) pārstāvis Džakopo Leone.

Viņš norādīja, ka no vienas puses valsts finansējumam ir jānodrošina politisko partiju institūts, bet no otras puses privātais finansējums nodrošina saikni starp politiskajiem spēkiem un iedzīvotājiem. Attiecīgi viņš atzīmēja, ka, ja šis līdzsvars tiek izjaukts, tad rodas dažādi riski.

Leone skaidroja, ka gadījumos, kad valsts atbalsts sastāda pārlieku lielu daļu no politisko spēku finanšu plūsmas, tad pastāv risks, ka partijas atrausies no sabiedrības interesēm, jo tām nebūs nepieciešamības pēc privātā finansējuma. Savukārt pretējā gadījumā pastāv iespējamība, ka lielie ziedotāji var zināmā mērā ietekmēt partiju darbību, atzīmēja eksperts. Viņš gan piebilda, ka idejiski privātie ziedojumi nav negatīvi, bet tie ir jāvērtē ar zināmu piesardzību.

Eksperts arī norādīja, ka neesot “maģiskas formulas”, kas varētu noteikt ideālo finansējuma proporciju.

Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ lēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamajā gadā būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem papildus piešķirot četrus miljonus eiro.

Šos grozījumus ir atbalstījusi valdība un tie iekļauti kopējā 2020.gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.

Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Vienlaikus paredzēti arī ierobežojumi – kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro.

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru (pašreiz – 50 minimālās mēnešalgas), kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības.

Saeima likumprojektu pirmajā lasījumā skatīs 30.oktobrī.

Ziņas avots: LETA