No 2022.gada bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai netiks ņemta vērā alga par pēdējiem četriem mēnešiem pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas, paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kurus 5.novembrī skatīs valdība.

Likumprojekts paredz noteikt, ka no 2022.gada 1.janvāra bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums un persona ieguvusi bezdarbnieka statusu vai persona pieprasījusi bezdarbnieka pabalstu. Pašlaik pabalsta aprēķinos netiek ņemti pēdējie divi mēneši.

Likums nosaka, ka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu ir veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Likumā ir noteikts, ka, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.

Gadījumā, ja par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus un ja tās ir veiktas vai bija jāveic arī par periodu pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā iemaksas bezdarba gadījumam par pēdējo 16 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas, ja ir ievēroti pārējie bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas nosacījumi, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona pieprasījusi bezdarbnieka pabalstu.

Kā norāda LM, praksē arvien biežāk personas vienlaikus esot sociāli apdrošinātas gan kā darba ņēmējas, gan kā mikrouzņēmuma darbinieki. Ņemot vērā, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji nodokļa deklarāciju sniedz Valsts ieņēmumu dienestam par iepriekšējo ceturksni, pabalsta apmēra aprēķināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā neesot informācijas par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja iemaksām.

Lai vienkāršotu un vienādotu sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinu arī personām, kuras vienlaikus ir gan darba ņēmēja, gan mikrouzņēmuma darbinieka statusā, kā arī ņemot vērā informācijas pieejamību, LM uzskata, ka nepieciešams likumā noteikt, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka no apdrošinātās personas obligāto iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

LM atzīmē, ka VSAA arvien biežāk saņem personu lūgumus pabalstus pārskaitīt uz ārvalstu kontiem, tostarp uz tādām ārvalstīm, ar kurām Latvijai nav noslēgts līgums sociālās drošības jomā vai kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveice un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts. Šādi lūgumi pārsvarā tiekot pamatoti ar to, ka Latvijā personas kredītiestādes kontu ir bloķējuši tiesu izpildītāji.

LM atzīmē, ka valsts tiesībās darbojas vispārējais tiesību princips, ka atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu. Starptautiskajā praksē katra valsts savus piešķirtos pabalstus ieskaita personas kredītiestādes kontā valstī, kura piešķīrusi pabalstus. Lai pabalstu pārskaitītu uz personas kredītiestādes kontu citā valstī, jābūt tiesiskam pamatam to darīt. Ja normatīvajos aktos nav noteikts, ka pabalstus var pārskaitīt uz kredītiestādes kontiem citā valstī, un arī saskaņā ar regulu vai starpvalstu līgumu pabalsts netiek eksportēts, tad nav tiesiska pamata pabalstus pārskaitīt uz personas kredītiestādes kontu citā valstī. Turklāt personai nav no konkrētas tiesību normas izrietošas publiskās subjektīvās tiesības pieprasīt iestādei, lai tā skaita pabalstu uz kontu citā valstī.

Kā uzsver LM, no Satversmes izrietošais valsts pienākums garantēt tiesības uz sociālo nodrošinājumu Latvijas teritorijā dzīvojošiem valsts pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiek realizēts arī saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu, kas paredz valsts garantētu naudas izmaksu no garantiju fonda gadījumos, kad kredītiestādes darbība tiek apturēta. Līdz ar to, pārskaitot pabalstus un pensijas uz citiem kontiem, kas nav konti kredītiestādēs vai ir konti citā valstī, ir risks, ka persona nesaņem pienākošos pabalstu vai pensiju un valsts nevarēs izpildīt tai uzlikto pienākumu, atzīmē ministrija.

Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojektā iekļauta norma par pabalstu izmaksu, kas paredz pabalstu pārskaitīt pabalsta saņēmēja Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Vienlaikus norma paredz, ka gadījumos, kad pabalsti piešķirti saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un starpvalstu līgums vai regula paredz pabalsta eksportu, tie var tikt pārskaitīti uz pabalsta saņēmēja kredītiestādes kontu attiecīgajā līgumvalstī.

Līdzīgas izmaiņas tiks veiktas arī likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Ziņas avots: LETA