Latvijā līdz 2030.gadam plānots uzstādīt 110 jaunas vēja elektrostacijas ar astoņu megavatu (MW) jaudu katru, paredz Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030.gadam (“NEKP 2030”).

Patlaban Latvijā uzstādīto vēja elektrostaciju kopējā jauda ir aptuveni 70 MW, bet līdz 2030.gadam to plānots palielināt par 880 MW.

“NEKP 2030” ietekmes uz vidi novērtējumā teikts, ka negatīvu ietekmi vēja elektrostacijas varētu radīt putniem un sikspārņiem. Kopējais vēja elektrostaciju aizņemtais laukums būtu 220 hektāru, tāpēc šis kaitējums uzskatāms par nebūtisku.

Turklāt lielāko daļa šo vēja elektrostaciju paredzēts uzstādīt jūrā, kur to nodarītais kaitējums putniem un sikspārņiem varētu būt vēl mazāks.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā teikts, ka vēja elektrostacijas ar astoņu MW jaudu augstums varētu būt līdz 300 metriem, līdz ar to katra no tām ietekmē ainavu trīs kilometru rādiusā.

Pieņemot visnelabvēlīgāko risinājumu, kad visas vēja elektrostacijas tiek būvētas atsevišķi, ne tuvāk par sešiem kilometriem viena no otras, ainaviski ietekmētā platība būtu 2800 kvadrātkilometri jeb 4,4% no Latvijas teritorijas.

Ņemot vērā to, ka vēja elektrostacijas tiek būvētas vēja parkos, kur tās novieto tuvu vienu otrai, īstenībā ainaviski ietekmētā teritorijas platība būs mazāka.

Ietekmes uz vidi novērtējumā teikts, ka ainavu uztvere ir subjektīva, taču pašreizējā prakse liecina, ka šādu ainavu Latvijā uztver negatīvi, lai gan patlaban šāda ainava Latvijā praktiski nav vērojama. Eiropas valstīs, kurās vēja elektrostaciju ir daudz, attieksme pret tām ir neitrāla.

Jau ziņots, ka “NEKP 2030” Latvija līdz 2030.gadam apņēmusies nodrošināt vismaz 50% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā.

“NEKP 2030” būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. “NEKP 2030” ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.

Sabiedriskā apspriešana, kuras laikā interesenti var rakstiski iesniegt priekšlikumus, norisināsies līdz 20.novembrim.

Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos. Starp tiem ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.

Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.

Vēl starp īstenojamiem pasākumiem iekļauti fluorēto siltumnīcefekta gāzu (F-gāzu) izmantošanas samazināšanas veicināšana, nodokļu sistēmas “zaļināšana” un draudzīguma energoefektivitātei uzlabošana, sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārvaldību enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizstrādā šāds plāns un jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz 2019.gada 31.decembrim. Plāna pirmo redakciju EM izstrādāja un iesniedza izvērtēšanai Eiropas Komisijā (EK) 2018.gada decembrī. Eiropas Komisija izvērtēja Latvijas iesniegto projektu un sniedza rekomendācijas par tajā iekļautajiem pasākumiem.

Būtiskākās EK rekomendācijas “NEKP 2030” pilnveidošanai bija: piedāvāt plašāku pasākumu loku SEG emisiju samazinājumam dažādās nozarēs (transports, atkritumu apsaimniekošana, maza mēroga enerģētika, mājsaimniecības) un analizēt emisiju piesaistes lomu, noteikt atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķi vismaz 50% apmērā sākotnēji piedāvātā 45% vietā un izstrādāt pasākumus, kas šo mērķi ļautu savlaicīgi un izmaksu efektīvā veidā sasniegt, kā arī palielināt ambīcijas attiecībā uz nepieciešamo enerģijas patēriņa samazinājumu un skaidrāk definēt pasākumus, kā to īstenot, īpaši ēku un transporta sektorā.

Tāpat EK rekomendēja definēt tādus pasākumus, kas enerģijas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā vairos konkurenci, kas Latvijai īpaši aktuāli, lai veicinātu fosilo energoresursu piegādātāju un piegādes ceļu diversifikāciju, uzskaitīt veiktos pasākumus un plānus fosilā kurināmā subsīdiju pakāpeniskai izbeigšanai un noteikt tādas pētniecības un inovāciju rīcībpolitikas, kas veicinātu mērķu sasniegšanu pārējās plāna jomās.

Ziņas avots: LETA