Latvijā būtu jādomā par lielāku atbalstu “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) programmā energoefektīvākiem mājokļiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

“Esam runājuši ar Ekonomikas ministriju par to, ka varētu domāt par lielāku atbalstu “Altum” programmā energoefektīvākiem mājokļiem, lai stimulētu arī cilvēkus domāt par jauna mājokļa iegādi. Ja cilvēks netiek pie jaunā mājokļa, viņš iet uz otrreizējo tirgu, kur viņam agri vai vēlu būs jārēķinās ar izmaksu pieaugumu,” skaidroja Kļaviņš.

Viņš norādīja, ka daudzām padomju laika sērijveida mājām, piemēram, balkoni ir avārijas situācijā, arī fasādes jaunākas nekļūst. Tādējādi varbūt jau pavisam drīz šīm ēkām būs nepieciešama fasādes rekonstrukcija, jumta labošana, komunikāciju atjaunošana, siltināšana vai cita veida remonts, kas būs jāsedz šo dzīvokļu īpašniekiem.

“Daudzi neiedomājas, ka mājas renovācija nozīmē ieguldīšanu savā īpašumā, tā vērtības palielināšanu un kalpošanas ilguma pagarināšanu. Problēma ir tā, ka mājokļu siltināšanas programma tūlīt būs beigusies. Vienlaikus Rīgā no 500-600 projektiem īstenoti tikai maksimums 150, lai gan mājokļu skaits Rīgā ir krietni lielāks nekā reģionos,” stāstīja Kļaviņš.

Jautāts, vai iegādājoties jaunu mājokli, cilvēkiem vispār interesē ar energoefektivitāti saistītie jautājumi, Kļaviņš uzsvēra, ka tas ir teju pirmais jautājums, kas tiek uzdots.

“Tāpat interesē, cik lieli būs apsaimniekošanas izdevumi. Jaunā mājokļu projektā dzīvokļi ir krietni energoefektīvāki, esam rēķinājuši, ka dzīvokļa apkures rēķins jaunā mājā būs par līdz pat 70% mazāks nekā padomju gados būvētā ēkā. Esam novērojuši, ka individuālie skaitītāji dzīvokļos palīdz samazināt rēķinus, jo tas palīdz sekot līdzi resursu patēriņam,” sacīja Kļaviņš.

Viņš piebilda, ka arī “Bonava Latvija” tirgotajos dzīvokļos “Altum” programmas atbalstu izmanto aptuveni 20% pircēju un tas ir pietiekami liels skaits.

Ziņas avots: LETA