Labklājības ministrijas (LM) iecere mainīt bezdarbnieku pabalsta izmaksu apjomu un ilgumu ir pretrunā ar darbinieku interesēm un devalvē sociālo iemaksu principu, jo tiek radīta situācija, ka daļai darbinieku, pie pilnīgi vienādām sociālajām iemaksām, bez jebkāda pārejas perioda samazinās pabalsta apjoms, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Kā ziņots, nākamgad plānots samazināt bezdarbnieku pabalsta apjomu un termiņu, bet no 2022.gada bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai netiks ņemta vērā alga par pēdējiem četriem mēnešiem pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas, paredz LM sagatavotie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.

LBAS priekšsēdētājs Baldzēns, lūgts komentēt plānotās izmaiņas pabalstu aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā, aģentūrai LETA sacīja, ka “tiesiskais nihilisms diemžēl sasniedzis arī labklājības nozari”. Kā vienu no galvenajām problēmām saistībā ar bezdarbnieku pabalsta sistēmas grozījumiem Baldzēns min pārejas perioda neesamību, kas nozīmē, ka persona, kura ir pieteikusies bezdarbnieku pabalstam 31.decembrī, saņems radikāli atšķirīgu bezdarbnieku pabalstu salīdzinājumā ar kādu, kas pieteicies pabalstam 1.janvārī. LBAS esot mudinājusi veidot pārejas periodu, lai izvairītos no “šādas nenormālības”.

Arodbiedrību pārstāvis mudina apzināties, ka no bezdarbnieku pabalsta sistēmas izmaiņām ieekonomētie līdzekļi tiks novirzīti personām, kam invaliditāte ir kopš dzimšanas. Viņaprāt, šāda līdzekļu pārdale apdraud minētās sociālās grupas pabalstu sistēmu, proti, ja ieceri nāksies atsaukt, pietrūks līdzekļu pabalsta celšanai. Baldzēns piebilst, ka personām ar invaliditāti kopš dzimšanas pabalsts joprojām ir palicis nemainīgs kopš 2006.gada.

Runājot par 12,4 miljoniem eiro, kurus vajag novirzīt konkrētu sociālo problēmu risināšanai, Baldzēns atzīmēja, ka jau vairākkārtīgi arodbiedrības ir norādījušas, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu budžeta līdzekļus nevarot izmantot pamatbudžeta vajadzībām, līdzīgu nostāju esot paudusi Satversmes tiesa (ST).

LBAS pārstāvis norādīja, – lai gan iecere ir orientēta uz labu mērķi, izpildījums esot nekorekts, uzsverot, ka šādās situācijās pirms gala lēmuma pieņemšanas valdībā vispirms esot jādiskutē ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Galvenā problēma, pēc viņa domām, ir “sociālā dialoga trūkums, pieņemot lēmumus”. Pēc Baldzēna vēstītā, šajā gadījumā Latvijas Darba devēju konfederācija esot vienisprātis ar LBAS.

Viņaprāt, ST iesaistīšanās gadījumā tiesa lemtu par labu bezdarbnieku pabalstu saņēmējiem.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nesen galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”, paredzot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem. Iecerēts arī mainīt bezdarbnieka pabalsta apmēru, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Kā apgalvo LM, izmaiņas paredzētas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz 80 eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro.

Ministrija norāda, ka ierobežota finansējuma apstākļos, izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas dokumentā “Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.-2021.gadam” noteiktos pasākumus.

Ministrijas ieskatā, bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū veicināšana, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu, vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu tiesiskās intereses. Līdz ar to LM to uzskata par samērīgu ierobežojumu.

Ziņas avots: LETA

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube