Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien lems par turpmākām veselības darbinieku protesta akcijām, liecina paziņojums LVSADA mājaslapā.

Padomes sēdē ir uzaicināti piedalīties Latvijas Māsu asociācijas (LMA) prezidente Dita Raiska, Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Jau ziņots, ka Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

Savukārt LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris iepriekš pauda, ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.

Pēc Kera paustā, interese par parakstu vākšanu Saeimas atlaišanai esot “ļoti liela un publiskajā telpā cirkulē daudz informācijas”, vienlaikus viņš atgādināja, ka pagaidām šajā virzienā nekādas darbības nenotiek.

Arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ja mediķu priekšlikumi tiks ignorēti, notiks medicīnas darbinieku streiks. Jau pašlaik tiekot veikta aptauja, lai noskaidrotu provizorisko dalībnieku skaitu. Precīzākas detaļas vēl nav zināmas, bet biedrības prezidente sacīja, ka šobrīd tiek risināti organizatoriska rakstura jautājumi.

Viņasprāt, budžeta izskatīšanas laikā mediķi tika ignorēti, un tika izmantotas dažādas metodes, lai budžets tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk un bez mediķu izvirzīto problēmu adresēšanas.

Tāpat ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, skatot nākamā gada budžetu, noraidīja medicīnas darbinieku un opozīcijas deputātu lūgumu pārtraukt nākamā gada valsts budžeta izskatīšanu un uzdot Ministru kabinetam atrast mediķu atalgojumam solīto finansējumu.

Uz komisijas sēdi bija ieradusies arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Aizsilniece, kura informēja deputātus par sākto ārstu aptauju par medicīnas darbinieku streiku, vienlaikus uzturot prasību pārtraukt 2020.gada valsts budžeta skatīšanu līdz brīdim, kamēr netiks rasti mediķiem solītie līdzekļi.

Aizilniece uzsvēra, ka, caurskatot budžeta pozīcijas, viņai ir radusies virkne jautājumu par daudzām pozīcijām, kuru lietderība ir apšaubāma.

Koalīcijas deputāti neatbalstīja nevienu opozīcijas priekšlikumu, kas saistīts ar līdzekļu meklēšanu mediķu algām.

Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija “Viena diena bez ārstniecības personāla” nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā rīkoja akciju “Nolaid karogu, iededz sveci!” – no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.

Ziņas avots: LETA