Dr. phil. Agita Lūse speciāli BNN
Vēlos vērst lasītāju uzmanību uz to, ka panika, iespējams, nav labākais apzīmējums masu noskaņojumiem, kas jaunā koronavīrusa ietekmē pieņemas spēkā daudzviet pasaulē un pēdējās nedēļās arī Latvijā.
Šis vārds – panika – pandēmijas sakarā bieži ticis piesaukts, kā nekā tam ir sava samērā stabila niša mūsu sarunvalodā. Un tomēr – ja vēlamies skaidrot daudzveidīgās cilvēku reakcijas uz mediju ziņām (kā arī baumām) par vīrusa nesto apdraudējumu tautsaimniecībai, sociālajai labklājībai un katra mūsu veselībai, ir vērts apsvērt, kas tad ir un kas nav panika un kādi apstākļi to izraisa. Šai ziņā svarīgi nošķirt indivīdu un lielāku grupu vai pūļa uzvedību.
Psiholoģijā un psihiatrijā pazīstams termins panikas lēkme, un to attiecina uz atsevišķiem indivīdiem, nevis ļaužu grupām. Latvijā pēdējā desmitgadē par tādām lēkmēm visbiežāk ticis spriests kā par veģetatīvās distonijas izpausmes formu. Šāda individuāla panikas izpausme visbiežāk «neaplipina» ar paniku apkārtējos.
Tādēļ ļoti maz ticams, ka tieši šādas individuāli piedzīvotas baiļu epizodes pašreizējā COVID-19 draudu periodā liktu steigties uz lielveikalu vai aptieku, lai nodrošinātos ar pārtikas, saimniecības preču un medikamentu krājumiem mēnešiem uz priekšu.
Pilnu rakstu lasiet ziņu portālā BNN.