Viedokļa raksts

«Slaveno politiķi» Aldi Gobzemu piemeklējusi kārtējā neveiksme – tiesa lēmusi, ka viņam par morālo kaitējumu jāmaksā nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes locekļiem teju 12 tūkstoši eiro. Tā vien šķiet, ka viss, kam Gobzems pieķeras, izgāžas.

Maxima traģēdijā cietušie ticēja, ka Gobzems viņiem palīdzēs krimināllietas iztiesāšanā, taču pēc Gobzema ievēlēšanas Saeimā palika bez pārstāvja. Advokāts tikmēr riktējās kļūt par valdības vadītāju, taču arī šis process izgāzās. Pārējām partijām nebija pieņemams ne viņa plāns A par koalīcijas veidošanu, ne plāns B par profesionāļu valdību, ne arī plāns C lūgt izsludināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Vēl par vienu izgāšanos Gobzems parūpējās pats. Kad Satversmes aizsardzības birojs (SAB) viņam atteica pielaidi valsts noslēpumam, deputāts šīs iestādes politiskās angažētības pierādīšanai publiskoja SAB lēmumu par atteikuma iemesliem savā Facebook profilā.

Rezultātā sabiedrība uzzināja: «Apstākļi kopumā norāda uz tādām Gobzema rakstura īpašībām kā negodīgums un tieksmi gan privātajā, gan profesionālajā darbībā izvirzītus mērķus sasniegt, pielietojot tai skaitā prettiesiskas metodes, tas ir, apzināti noslēpjot, viltojot vai sagrozot faktus dokumentos, kas liek apšaubīt viņa uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.» Gobzems SAB lēmumu pārsūdzēja gan ģenerālprokuroram, gan tiesā un abos gadījumos zaudēja. Tāpat advokāta ētikas normu pārkāpumu dēļ viņš tika izslēgts no advokatūras, bet tiesa viņa lūgumu par šī lēmuma atcelšanu noraidīja.

Pēc izslēgšanas no partijas KPV LV (trīs mēnešus pēc 13.Saeimas darba sākšanas) Gobzems darbojas opozīcijā, nav pieslējies nevienai partijai, kritizē visus pēc kārtas, kārtējo reizi dalās ar plāniem par savas partijas dibināšanu un sola, ka gada laikā notiks tās dibināšanas kongress. Starp citu, jau gadu iepriekš viņš sociālajā tīklā Facebook aicināja pieteikties aptuveni 50 brīvprātīgos jauna veidojuma radīšanai, lai likumīgā veidā laika gaitā pārņemtu varu valstī, un lūdza atsaukties patriotiski noskaņotu virsnieku grupu. Virsnieki neatsaucās, bet aicinājumam uzmanību pievērsa Valsts drošības dienests. Tomēr ideju par valsts vadīšanu Gobzems atmetis nav, un pērnruden kādā intervijā paziņoja: «Esmu pārliecināts, ka pienāks diena, kad es vadīšu mūsu valsti.»

Taču kamēr šī diena nav pienākusi, Gobzems, kurš pats sevi nodēvējis par «slavenu politiķi», uzmanības deficītu kliedē ar ierakstiem Facebook. Piemēram, COVID-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu kontekstā Gobzems sūdzas, ka valstī, viņa ieskatā, «faktiski sākas valsts apvērsums», jo Saeimas telpās nedrīkstēs ienākt žurnālisti, bet deputāti nedrīkstēs kāpt tribīnē un «tos pa frakcijām spundēs pa kaut kādām telpām». Gobzems apgalvo, ka viņš būs Saeimas plenārsēžu zālē, savā darba vietā, kāps tribīnē un, ja viņu dzīs prom, lai slēdzot roku dzelžos. 2.aprīļa plenārsēde ir aizvadīta, bet par skandālu ar Gobzema piedalīšanos vēl nav dzirdēts.

Foto: Ieva Ābele, Saeima