Latvijas varas iestādes un atbildīgās institūcijas jau gadiem neizstumj no varas aprindām smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu. Lai gan viņš tiek vainots korupcijā, augstu amatpersonu izrīkošanā un par to ir informēts arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, iestādes, tā šķiet, par notiekošo nesatraucas vairāk kā parasti. Vairāku gadu garumā neatrisinātās problēmas tagad nonākušas arī ārzemju medijos, kas atspoguļo daudzu gadu garumā «iesakņojušās» koruptīvās shēmas un to, ka Latvijas iestādes joprojām nav tikušas skaidrībā ar Lembergu arī pēc ASV uzliktajām sankcijām.

Gadiem ilgi Latvijai bijusi apšaubāma reputācija ne tikai tāpēc, ka tā bijusi viena no «naudas atmazgāšanas lielvalstīm» Eiropā, bet arī nav spējusi tikt galā iestagnējušo korupcijas tīklu. Šīs problēmas tagad tiek uztvertas ļoti nopietni. Bet pagātnes rēgi aizvien neatstājas, tā par Latviju, īpaši Ventspili raksta Šveices medijs Neue Zürich Zeitung (NZZ).

Lielais «sprādziens»

Medijs atgādina, ka pagājušā gada 9.decembrī notika lielais «sprādziens»: saistībā ar starptautisko dienu cīņai pret korupciju Amerikas Valsts kases departaments Aivaram Lembergam noteica sankcijas saistībā ar tā dēvēto Magņitska likumu. Plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā paziņojumā no Amerikas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja teikts, ka Lembergs ir oligarhs, Lembergs atkārtoti apsūdzēts par naudas atmazgāšanu, kukuļošanu un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Lembergs kontrolē struktūras ar politisko partiju un korumpētu politiķu palīdzību un sistemātiski izmanto šīs struktūras un personas savam personīgajam ekonomiskajam labumam, raksta OFAC.

Saskaņā ar OFAC vēstīto Lembergs izmantojis savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un amatos ieliktu noteiktas valdības amatpersonas, kā arī izjauktu citu valdības amatpersonu nokļūšanu vadošos amatos. Turklāt Lembergs esot ietekmējis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai aizsargātu savas intereses un gāztu politiķus, kurus viņš nespēj kontrolēt.

Tas ir spēcīgs paziņojums no Amerikas valdības amatpersonu puses, taču šī informācija Latvijas iedzīvotājiem nav fundamentāli jauna, raksta Šveices medijs. Skandāls par tā dēvētajām «oligarhu sarunām» jau 2017.gadā bija satricinājis šo Baltijas valsti, atzīmē NZZ.

Plašas ekonomiskās blakusparādības

Kopā ar Lembergu ASV sankcionēja arī četras juridiskās personas, kuras toreiz kontrolēja Lembergs, proti,  Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Trauksmes zvani zvanīja arī galvaspilsētā Rīgā, jo osta un ar to saistītais transporta sektors ir svarīgs valsts ekonomikas pīlārs, turpina medijs.

Latvijas bankas, kas pēdējos trīs gados ir veikušas ievērojamus un salīdzinoši veiksmīgas darbības, lai atbrīvotos no «naudas atmazgāšanas lielvalsts» tēla, nekavējoties pārtrauca biznesa attiecības ar attiecīgajām personām. Bankas nevēlējās tikt pakļautas sankcijām, tā apdraudot savu darbību, vēsta NZZ. «Taču bez naudas osta, kas ir vissvarīgākais ekonomikas spēlētājs Ventspilī, nespēja rīkoties.»

Sekas sankciju uzlikšanai bija tādas, ka atklājās plašs zirnekļa tīkls, ko šis feodālais valdnieks bija izveidojis viņa valdīšanas trīs desmitgadēs, raksta NZZ. Ārzemju medijs arī atzīmē, ka Lembergs jau sen vairs nav mēra amatā; viņš ir oficiāli atstādināts, kopš korupcijas lietas pret viņu procesa sākuma.

Ārzemju medijs sakontaktējies ar Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti Daci Kornu. Medijam viņa uzsver, ka Lembergs turpina darīt to, ko vēlas. «Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tikai vēro notiekošo un attaisno savu bezdarbību ar jurisdikcijas vai kompetences trūkumu,» komentē Korna. Tieši Latvijas varas iestāžu pasivitāte ir pamudinājusi ASV uzlikt sankcijas, vēsta opozīcija.

Plakstoša pilsēta vai vietējā Ziemeļkoreja?

No Jāņa Vītoliņa viedokļa, tas viss ir «tikai daļēji slikti», raksta medijs. Ventspils mēra vietnieks draudzīgā balsī pilsētas viesim paskaidro, ka uz Lembergu attiecas zināmi ierobežojumi biroja pārvaldībā, pauž NZZ. Viņam vairs nav ļauts vadīt domes sēdes, parakstīt noteiktus līgumus un saņemt algu. Tikai tas, ka osta, kuru iepriekš kopīgi pārvaldīja Ventspils pilsēta un valdība, bet tagad nodota tīri valsts īpašumā, tiek uzskatīts par nopietnu kļūdu. Galu galā, iepriekšējais modelis strādāja nevainojami, NZZ atstāsta Vītoliņa pausto.

«No Vītoliņa viedokļa «iepriekšējais modelis» noteikti darbojās lieliski. Kā ilggadējs kapteiņa Lemberga biedrs Vītoliņš sēž vienā laivā ar viņu,» raksta medijs. Kā atzīmē NZZ, Lembergs, «daloties» ar naudu un padarot provinces pilsētu acij tīkamu, kopā ar biedriem iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās guvis 60% balsu.

Tomēr Ventspils ir sadalīta pilsēta. Upes otrā krastā, ostas apgabalā, kas kopš sankcijām ir atņemts mēra bandai, citādi domājošie jutās kā Ziemeļkorejā, saka opozīcijas pārstāve Dace Korna. Bet padošanās nebūs, opozicionāru nostāju atstāsta NZZ.

Piesardzīgs optimisms

Vai Latvija var uzvarēt šo Hidru? NZZ jautājums adresēts Sabiedrības par atklātību «Delna» direktorei Lienei Gaterei. Diemžēl jaunā politoloģe pauž, ka, Latvijai joprojām jāpaļaujas uz ārvalstu palīdzību, lai tās korumpētām amatpersonām parādītu sarkano kartīti. Kā tas notika ar Amerikas uzliktajām sankcijām pret Lembergu. Problēma gan ir tā, ka iedzīvotāji to var uztvert kā iejaukšanos no ārpuses, raksta Šveices medijs.

Kopumā Gatere medijam min divas tendences Latvijas politiskajā realitātē, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet pretrunīgas. No vienas puses, ir veiksmīgi izveidotas tādas struktūras kā plurālistiska politiskā sistēma, tiesībsargājošās iestādes un tiesu vara. Svarīgi, ka vairākas iestādes pēdējo mēnešu laikā ir ieguvušas jaunus, uzticamākus priekšniekus. Un tagad ir tā, ka vismaz jārunā par to, ka valsts pārvaldē tiek ieliktas politiskas figūras. Progress ir redzams, pat ja tas notiek lēnām. No otras puses, joprojām nav pārliecības par vairākām lielajām zivīm, Gateres sacīto atstāsta NZZ.

Galu galā, pēc Gateres teiktā medijam, pēdējā laikā ir bijusi skaidrāka politiskā griba. Paziņojumi par labiem nodomiem bijuši vienmēr, taču kopš varas maiņas pirms vairāk nekā gada parādās arī apņemšanās tos īstenot, viņa saka. Situācijas uzlabošanos veicina tas, ka partiju koalīcijā pa ilgiem laikiem vairs nav partijas, kas atrodas zem Lemberga ietekmes.

Gatere arī piesardzīgi pozitīvi vērtē izmaiņas sabiedrībā. Ir jauna paaudze latviešu, kuri studējuši ārzemēs un kuri pieprasa augstāku politisko atbildību un caurskatāmību. Tomēr radītais spiediens vēl nav pietiekami liels, un pagaidām tas robežojas reģionā ap galvaspilsētu Rīgu, medijam norāda politoloģe.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube