Saeimas Ārlietu komisija otrdien, 5.maijā, pieņēmusi paziņojumu Par Otrā pasaules kara beigu 75.gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē. Tajā komisija uzsver, ka Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta, un pauž bažas par Krievijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi, vēsta Saeimas Preses dienestā.

«Krievijā šī gada 9.maijā bija iecerēts organizēt īpaši grandiozas un plašas svinības, lai tā atzīmētu 75.gadadienu kopš Padomju Savienības «uzvaras» un Eiropas «atbrīvošanas» Otrā pasaules kara nogalē. Ārlietu komisija pauž piemiņu kara upuriem no visām karojošajām pusēm, ko zaudēja visas puses šajā kopīgajā Eiropas traģēdijā, nosoda visus kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kā arī pauž cieņu un godina visus, kas cīnījās pret tirāniju un tos, kuri kļuva par tās upuriem,» norāda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL–TB/LNNK).

Kā pauž Kols, Otrais pasaules karš bija postošākais konflikts Eiropas vēsturē – kopš tā beigām ir pagājuši jau 75 gadi, tomēr tā atstātais mantojums joprojām ieņem svarīgu lomu Eiropas kolektīvajā atmiņā un identitātē – dažādā valstu pieredze pēckara Eiropā rezultējās dažādās atmiņu kultūrās.

«Jā, Latvija kopā ar pārējo Eiropu piemin Otrā pasaules kara beigas 8.maijā, un šo datumu zīmīgu padara nacistiskās Vācijas kapitulācija. Bet atšķirībā no Rietumeiropas valstīm šis pagrieziena punkts nenoveda pie Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un virknes citu valstu atbrīvošanas. Tā vietā trīs Baltijas tika pakļautas citai – Padomju Savienības – nežēlīgai okupācijai. Brīdī, kad pieminam Otrā pasaules kara upurus – visus, kuri cīnījās par brīvību un mieru -, ir jāapzinās, ka Otrā pasaules kara beigas daļai Eiropas valstu, tai skaitā Baltijas valstīm, neatnesa brīvību, un Eiropa palika sadalīta vairāk nekā 40 gadus,» uzsver Kols.

«Šī ir mūsu kopējā vēsture, kuru nevar noliegt, mazināt tās nozīmi vai saukt par «vēstures pārrakstīšanu», kā norādes uz faktiem labpatīk ciniski interpretēt Kremļa «pareizās vēstures» kanālos.»

Ārlietu komisija paziņojumā pauž nožēlu, ka Krievijas Federācija kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmēja joprojām atsakās atzīt Padomju Savienības agresiju pret Baltijas valstīm, attaisno to okupāciju un prettiesisko aneksiju. Tāpat komisija pauž bažas par Krievijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi savās interesēs, noraidot kritisku Padomju Savienības lomas izvērtējumu un izvēršot agresīvu dezinformācijas kampaņu, kas ievērojami apgrūtina vienotu starptautiskās sabiedrības skatījumu uz Otrā pasaules kara norisēm un rezultātiem.

Tāpat komisija uzskata, ka jāveicina visaptverošs skatījums uz Eiropas vēsturi nolūkā nepieļaut totalitāru režīmu atdzimšanu, jāsargā visu Eiropas valstu suverenitāte un neatkarība, jāstiprina Eiropas un tās iedzīvotāju vienotība, kā arī jāsekmē kopīga izpratne par totalitāro nacisma un komunisma režīmu izdarītajiem noziegumiem.

Vienlaikus deputāti aicina cienīt katra Eiropas iedzīvotāja un katras ģimenes kara gadu pieredzi, konsekventi un līdzsvaroti nosodot nacistisko un komunistisko režīmu, kā arī visus to pastrādātos noziegumus. Vienīgi paturot atmiņā totalitārisma netaisnības un pieminot Otrā pasaules kara upurus, iespējama atbrīvošanās no pagātnes mantojuma, tādējādi stiprinātu demokrātiju, mieru un stabilitāti gan Eiropā, gan visā pasaulē, teikts Ārlietu komisijas paziņojumā.

Ārlietu komisija arī lēma šo paziņojumu virzīt kā Saeimas paziņojumu un lūgs to iekļaut tuvākās Saeimas sēdes darba kārtībā, informē Kols.