“Statistika rāda, ka 40% bērnu aug nereģistrētās ģimenēs, 35% cilvēku no 18 līdz 64 gadiem dzīvo nereģistrētā kopdzīvē. Tas ietver virkni sociālu jautājumu, īstas, praktiskas problēmas, piemēram, veselības aprūpē un bērnu aprūpē. Tāpēc nepieciešams vērtēt, vai šīs ģimenes Latvijā ir sociāli aizsargātas arī savā kopdzīvē,” 27.maijā, sēdē norādīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

“Mēs sadzirdējām ļoti daudz problēmu, daļa no tām saasinājušās krīzes laikā, piemēram, vardarbība ģimenēs. Redzams, ka valsts pilnībā neaizsargā visas ģimenes, tāpēc arvien vairāk aktualizējas diskusija par dažādu ģimenes modeļu atzīšanu, īpaši tādu, kur personas dzīvo nereģistrētā kopdzīvē. Mums kā valstij jāiet uz priekšu, jāsaprot, ka svarīgs un dārgs ir katrs pilsonis,” sacīja A.Skride.

Komisijas priekšsēdētājs uzsvēris, ka uz problēmām attiecīgajā jomā norādījušas gan sabiedriskās organizācijas, gan tiesību zinātņu eksperti, kā arī Latvijas Republikas Tiesībsargs, kurš 2018.gadā sniegtajā atzinumā norādīja, ka valstī jāparedz juridiskais ietvars dažādām ģimenes formām.

Tieslietu ministrija deputātus informēja, ka kopš 2018.gada šajā jautājumā nekas nav mainījies, savukārt Labklājības ministrija vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik sociālajā jomā daļa pakalpojumu jau tiek sniegti, vērtējot cilvēku vajadzības, nevis ģimenes statusu. Savukārt uz sēdi uzaicinātie nevalstisko organizāciju pārstāvji vērsa uzmanību uz virkni trūkumu, kas skar ārpuslaulības ģimeņu sociālo aizsardzību salīdzinājumā ar laulātām.

Deputāti lēma aicināt iesaistītās valsts institūcijas izvērtēt, to, kā salīdzinājumā ar laulāto attiecībām dažādos tiesību aktos un likumos ir pasargātas ģimenes, kas dzīvo nereģistrētā kopdzīvē. Tāpat izskanēja aicinājums apkopot esošās problēmsituācijas, lai labāk saprastu iespējamos to risinājumus.

Foto: Unplash.com

Komentāri 1

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube