Tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas. Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus – dīkstāves pabalstus un “Altum” aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1 318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37% no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas.

Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no “Altum”. Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas.

Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk, uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors  Kaspars Rožkalns.

Ir uzņēmumi, kas izstājušies no spēles

Vienlaikus viņš skaidro, ka noskaņojums tūrisma nozarē ir dažāds. Ir uzņēmumi, kuri šajos vairāk nekā divos mēnešos no spēles ir izstājušies, un ir tādi, kas, spītējot grūtībām, ir pilni apņēmības uzņēmumu saglabāt un strādāt pie strauja apgrozījuma pieauguma. Šobrīd masveida darbinieku atlaišana vai darbavietu likvidēšana vairs nenotiek, un, ja izdotos atjaunot vismaz daļēju tūristu plūsmu, vairums uzņēmumu, kas strādā Latvijas tirgū, spētu mobilizēties sekmīgai tūrisma sezonai. Vasara tūrisma nozarē ir aktīvākais darba laiks, un tā tas būs arī šogad.

Valdībā šobrīd tiek vērtēta iespēja, ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, atvērt robežas ar atsevišķām vīrusa mazāk skartajām valstīm. Runa ir par tādām valstīm kā Norvēģija, Islande, Slovēnija, Slovākija, Grieķija, Lihtenšteina, Horvātija, Kipra, Ungārija, Šveice, Čehija, Austrija, Bulgārija un Francija, kur kumulatīvā saslimstība 14 dienu periodā uz 100 000 iedzīvotāju šobrīd nepārsniedz 10 gadījumus.

Šobrīd krīzes ietekmē nozare iekšēji ir saliedējusies

Rožkalns vērš uzmanību, ka jebkura krīze paver ceļu jaunām iespējām. Jau tagad ir skaidrs, ka, atverot Baltijas valstu iekšējās robežas, konkurence starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem būs liela. “Tieši tāpat kā mēs labprāt uzņemtu viesus no Lietuvas vai Igaunijas, mūsu kaimiņi cīnīsies par tūristiem no Latvijas. Tādēļ mums jārīkojas ātri un jāizceļ vietējo pakalpojumu sniedzēju stiprākās īpašības. Šobrīd krīzes ietekmē nozare iekšēji ir saliedējusies, radot iespēju piedāvāt ceļotājiem vairāku dienu tūrisma produktus jeb pakas, līdzīgi tām, kādas tūroperatori pirms krīzes piedāvāja, fokusējoties uz tālākiem galamērķiem un garākiem ceļojumiem,” tā Rožkalns.

Šobrīd ar portāla Latvia.travel palīdzību ikviens var ieplānot interesantu vietu apmeklējumu, izveidojot savu individuālo ceļojuma paku, izvēloties restorānus un naktsmītnes un laužot stereotipu, ka Latvija ir piemērota tikai vienas dienas tūrismam. No Rīgas līdz vairākām Lietuvas pilsētām ir tikpat tālu, cik līdz Liepājai vai Daugavpilij. Taču, ja nakšņošana Lietuvā šķiet pašsaprotama, Latvijā tikpat pašsaprotami ir doties mājās pat pēc garas, nogurdinošas dienas. Krīzes ietekmē mainās domāšana, un šī var kļūt par vasaru, kad ne tikai no jauna iepazīstam Latviju, bet arī mainām savus paradumus un priekšstatus par vietējo tūrismu kopumā.

Pirmais solis nozares atbalstam – pakāpeniska robežu atvēršana

Arī citās valstīs tiek īstenoti līdzīgi risinājumi: galvenais tūrisma nozares atbalsta instruments ir pakāpeniska robežu atvēršana ar kaimiņvalstīm, kurās ir līdzīgs saslimstības līmenis. Savstarpējās robežas atver ne tikai Baltijas valstis, bet arī Ungārija un Rumānija, Vācija un Luksemburga, veidojoties nelieliem, klasterveidīgiem “burbuļiem”.

Rožkalns: “Nākamais solis būtu šo “burbuļu” pakāpeniska sapludināšana, starptautiskajai situācijai vēl vairāk uzlabojoties. LIAA uzdevums ir redzēt kopainu un palīdzēt tūrisma uzņēmējiem ar ekspertu konsultācijām, dizaina un inovāciju vaučeriem, kontaktiem jaunajos tirgos caur mūsu pārstāvniecībām, mārketinga atbalstu – tie ir pakalpojumi, kuri ir pieejami daudzu nozaru uzņēmumiem un var būt noderīgi arī tūrisma pakalpojumu pilnveidošanā. Katrā ziņā robežu atvēršana tūrisma nozarei ir vissvarīgākais atbalsts, jo uzņēmēji primāri vēlas nopelnīt, nevis saņemt. Tikpat nozīmīgs būs arī sabiedrības atbalsts un vēlme izmantot šo laiku, lai pabūtu tādās Latvijas vietās, kuras sen vai nekad nav apmeklētas. Tā mēs varam palīdzēt tūrisma nozarei piedzīvot restartu.”

Foto: Unplash.com

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube