Jaunais izglītības standarts paredz, ka no nākamā gada pakāpeniski skolās tiks ieviesti vismaz divi izvēles grozi un katrā no tiem tiks piedāvāti trīs padziļināti priekšmeti. “Piedāvājot izvēles grozus, ir būtiski skaidrot arī skolēnu iespējas pēc vidusskolas absolvēšanas,” uzsver Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Kristīne Balode.

Privātās vidusskolas “Patnis” pedagoģe, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Kristīne Balode norāda, ka skolām būtu jānodrošina ne tikai izvēles grozi, bet arī atbalsts un konsultācijas izvēles izdarīšanas procesā. Tāpat viņa atgādina, ka izvēles grozu mērķis ir radīt izpratni par katru virzienu, piemēram, par zināšanām, kas katrā jomā nepieciešamas, karjeras iespējām u.tml., nevis jānoslogo skolēns ar grūtiem priekšmetiem.

Latvijas skolās paveras ļoti dažāda aina

Jaunais izglītības standarts, kas no nākamā gada pakāpeniski tiks ieviests skolās (1., 4., 7. un 10. klasē), paredz, ka katrai skolai jānodrošina vismaz divi izvēles grozi un katrā no tiem jāpiedāvā trīs padziļināti priekšmeti. Jo lielāka skola, jo vieglāk būs nodrošināt jaunās prasības un plašāku izvēli.

“Paraugoties uz skolu piedāvājumu, paveras ļoti dažāda aina. Valodu jomā plāno specializēties aptuveni 88 Latvijas vidusskolas – šī izvēle bijusi vispopulārākā Rīgas un citu lielo pilsētu vidusskolās. Specializācija valodu jomā ir populāra arī mazajos novados,” saka Balode.

Viņa atzīmē, ka 0trā izplatītākā izvēle ir specializācija dabaszinātnēs, kam gatavojas 74 Latvijas vidusskolas. “Tieši dabaszinātnes ir vispopulārākā izvēle skolās, kas atrodas administratīvajos rajonu centros un Pierīgā. Trešais iecienītākais specializācijas virziens ir tādos mācību priekšmetos kā vēsture, sociālās zinības u.c. Tam gatavojas 67 vidusskolas. Gandrīz tikpat – 63 vidusskolas – gatavojas plānot padziļināti mācīt arī matemātiku. 56 vidusskolas – tehnoloģiju jomu, 32 – kultūru un mākslu, bet tikai 14 – veselību un uzturzinātni,” tā Balode.

Vienlaikus Balode iezīmē, ka pastāv risks, ka mazākās skolās varētu rasties problēmas ar izvēles grozu nodrošināšanu, “tāpēc vairāk jādomā par dažādām papildus iespējām, par sadarbību ar augstskolām u.c.. Tas sekmētu gan kvalitatīva mācību procesa iespējas, piemēram, nodrošinot mācību ekskursijas, gan iespēju mācīties praktiski, piemēram, skolēniem, kas izvēlējušies ķīmijas vai fizikas virzienu, būtu iespēja darboties augstskolu un universitāšu laboratorijās.”

Skolēnu iespējas nākotnē

Pedagoģe atzīmē, ka, piedāvājot izvēles grozus, ir būtiski skaidrot arī skolēnu iespējas pēc vidusskolas absolvēšanas.  “Arī vecākiem iesaku piedalīties izvēles procesā, pārrunājot bērna intereses un domājot “ārpus vienas skolas” rāmjiem. Ja skola, kuru bērns apmeklē šobrīd, nespēj piedāvāt padziļināti tos priekšmetus, kuros skolēns ir spēcīgāks, ir vērts apsvērt iespēju arī par skolas maiņu. Katra skola nevarēs piedāvāt visus virzienus, tāpēc noteikti ir vērts izpētīt vairāku skolu piedāvājumus. Izvēles grozi ir jauna pieredze gan skolēniem, gan pedagogiem, gan vecākiem. Palīdzot savam skolēnam izdarīt izvēli, es aicinātu vecākus atcerēties – nepieciešams mudināt bērnus izdarīt savu izvēli, nevis uzspiest savu gribu. Bērnu ir jāmudina apzināties savus talantus.”

Foto: Unplash.com

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube