Šī gada aprīlī Covid-19 izraisītās epidemioloģiskās krīzes ietekmē Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,92 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 21,4% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 13,9%, bet importa vērtība par 27,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Aprīlī Latvija eksportēja preces 927,7 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 992,4 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,1% līdz 48,3%.

Šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 8,82 miljardus eiro – par 478,7 miljoniem eiro jeb 5,1% mazāk nekā 2019.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,17 miljardus eiro (samazinājums par 35,2 milj. eiro jeb 0,8%), bet importa – 4,65 miljardus eiro (samazinājums par 443,5 milj. eiro jeb 8,7%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020.gada aprīlī salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 14,1% un importa par 27,1% mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 13,7% un importa vērtība – par 19,2%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020.gada aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada aprīli:

– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 42,1 milj. eiro jeb 59,8%,

– koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 33,1 milj. eiro jeb 15,9%,

– minerālproduktu eksports mazāks par 22,6 milj. eiro jeb 37,6%,

– augu valsts produktu eksports mazāks par 10,6 milj. eiro jeb 15,7%,

– parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 7,1 milj. eiro jeb 7,1%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2020.gada aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada aprīli:

– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 136,3 milj. eiro jeb 74,2%,

– minerālproduktu imports mazāks par 43 milj. eiro jeb 41,9%,

– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 37,4 milj. eiro jeb 14,1%,

– ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports mazāks par 36,1 milj. eiro jeb 21,7%,

– parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 35,9 milj. eiro jeb 28,4%.

2020.gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Covid-19 izraisītā epidemioloģiskā krīze ietekmējusi tirdzniecību ar atsevišķām specifiskām precēm. Mutes un deguna aizsardzības līdzekļu imports pieaudzis no 1,2 milj. eiro līdz 11,3 milj. eiro. Tie galvenokārt tika importēti no Ķīnas (88,9% jeb 10 milj. eiro vērtībā).

Savukārt sarucis gan medikamentu eksports, gan imports. Eksports samazinājies par 5,4 milj. eiro jeb 13,9%, bet imports par 9,6 milj. eiro jeb 18,3%.

Aprīlī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,2%), Zviedrija (7,3%) un Vācija (7,2%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,2% no importa kopapjoma), Polija (11,3%), Vācija (9,9%) un Igaunija (7,9%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā aprīlī veidoja 8,6%, bet importā – 7%.

2020.gada aprīlī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,6 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 1,9 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars gan eksportā, gan importā palielinājās par 0,9 procentpunktiem.

2020.gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 112 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.

Dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta kāpumu 2020.gada aprīlī salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli visvairāk ietekmēja metālkonstrukciju eksporta pieaugums par 1 milj. eiro jeb 9,1%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas eksportam par 10,5 milj. eiro jeb 74,4%.

2020.gada aprīlī salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli visās svarīgākajās importa preču grupās vērojams samazinājums. Sauszemes transporta līdzekļu, to daļu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu importa kritums par 43,2 milj. eiro jeb 75,2%. Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot dīzeļdegvielas importam par 26,3 milj. eiro jeb 49,3%.

Foto: Unplash.com