Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji atklātā vēstulē uzrunājuši savu valstu vadītājus, aicinot izmantot nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, lai nodrošinātu ātru atveseļošanos pēc COVID-19 pandēmijas radītās krīzes, un izbeigtu ilgi pastāvošo nevienlīdzību Eiropas Savienības lauksaimnieku starpā.

Lauksaimnieki visā Eiropā nodrošina iedzīvotājiem kvalitatīvu un veselīgu pārtiku. Tajā pat laikā novērojama aizvien izteiktāka cenu svārstība, klimata nepastāvība un politiski izraisītas krīzes, kā arī dažādi citi traucējumi, kas apdraud mūsu pārtikas drošību.

Vienlaikus pausts arī tas, ka jaunais Eiropas Komisijas piedāvātais daudzgadu budžets ir solis pareizajā virzienā. Īpaši atzinīgi lauksaimnieki vērtē lauku attīstības finansējuma palielinājumu. “Diemžēl jāatzīst, ka papildu nauda Baltijas lauksaimniekiem garantēs finansējumu vien esošajā līmenī, un neņems vērā izaicinājumus, kas rodas no “Zaļā kursa” ieviešanas, un nevienlīdzīgos konkurences apstākļus. Tomēr, Baltijas lauksaimniekiem ir nepieņemami, ka joprojām, pēc vairāk nekā 15 gadiem, kopš iestāšanās ES, Eiropas Komisija nav paredzējusi nopietnu tiešo maksājumu izlīdzināšanu dalībvalstu starpā, turpinot Baltiju atstāt pastarīša lomā.”

Kopš iestāšanās ES 2004.gadā visu trīs Baltijas valstu lauksaimnieki ir saņēmuši zemākos tiešos maksājumus Eiropas Savienībā. Pašlaik tie ir tikai 60-75% no vidējā Eiropas līmeņa. Tajā pašā laikā lauksaimnieku ražošanas izmaksas ir daudz augstākas nekā vidēji ES – attiecīgi 129% (Igaunijā), 112% (Lietuvā) un 113% (Latvijā). “Tieši šī iemesla dēļ, mūsu ienākumi ir daudz vairāk atkarīgi no tirgus svārstībām nekā citās valstīs,” pauž lauksaimnieki.

Pirms septiņiem gadiem, 2013.gada februārī, Eiropadome vienbalsīgi vienojās, ka “vēlākais līdz 2020.gadam, visām dalībvalstīm būtu jāsasniedz vismaz 196 EUR par hektāru pašreizējās cenās”. “Kopš tā laika mēs sistemātiski esam saņēmuši ne vairāk kā 60-75% no Eiropas vidējiem tiešajiem maksājumiem. Neskatoties uz mūsu nemitīgajiem aicinājumiem, Eiropas Komisija mūs izliekas nedzirdam, tāpēc Baltijas valstu lauksaimnieki vērš uzmanību savu valstu vadītājiem, ka bez papildu finansējuma Baltijas valstis nākotnē, iespējams, vairs nebūs spējīgas rādīt priekšzīmi kā ilgtspējīgas un videi draudzīgas lauksaimniecības kontekstā,” skaidro lauksaimnieki.

Tā kā šobrīd tiek strādāts pie jauna budžeta, lai atbalstītu Eiropas atveseļošanos, šī ir unikāla iespēja novērst vēsturisko netaisnību. Lauksaimniecība ir pamatnoteikums, lai izkļūtu no šīs krīzes, tāpēc lauksaimnieki aicina palielināt finansējumu abiem KLP fondiem, īpašu uzmanību vēršot uz tiešo maksājumu izlīdzināšanu dalībvalstu starpā.

Baltijas valstu lauksaimnieki lūdz valstu līderiem panākt to, ka nākamais daudzgadu budžets paredz ambiciozu maksājumu izlīdzināšanu un pārstāj izturēties pret Baltijas lauksaimniekiem kā otrās šķiras pilsoņiem. Lauksaimnieki no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ir vienlīdzīgi ES pilsoņi.

Foto: Unplash.com