Pēc Valsts Vides dienesta (VVD) datiem, pērn Latvijā tika realizētas 15,3 tūkst. tonnas riepu, savukārt, 2018.gadā 16,3 tūkst. tonnas. Taču pēc Centrālās Statistikas pārvaldes (CSB) datiem ik gadu realizēto riepu daudzums ir par aptuveni 10 tūkst. tonnām lielāks, nekā to uzrāda oficiālie VVD dati.

Piemēram, 2018.gadā CSB dati uzrāda, ka realizēti 28,7 tūkst. un 2019.gadā – 26 tūkst. tonnu riepu. Tas nozīmē, ka par vairāk nekā 40% Latvijas tirgū realizēto riepu netiek noslēgts apsaimniekošanas līgums, un, visticamāk, netiek samaksāts dabas resursu nodoklis.

Ja skatās pēc VVD datiem, tad attiecībā uz tiem riepu apjomiem, par kuriem ir ticis noslēgts apsaimniekošanas līgums, beidzamajos gados likumā paredzētā savākšanas norma (65% apmērā no realizētā apjoma) tiek izpildīta.

Vairāk nekā 40% Latvijas tirgū realizēto riepu neiziet cauri dabas resursu nodokļa sistēmai

Būtiski atzīmēt, ka Centrālās Statistikas pārvaldes dati rāda ievērojami lielāku Latvijas tirgū realizēto riepu apjomu nekā VVD dati, proti, 26 tūkstoši tonnu 2019.gadā salīdzinājumā ar VVD reģistrētajiem 15,3 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 40% Latvijas tirgū realizēto riepu neiziet cauri dabas resursu nodokļa sistēmai, t.i., par to apsaimniekošanu netiek noslēgts līgums, ne arī nomaksāts nodoklis. Šīs riepas, visticamāk, nonāk nelegālās uzglabāšanas vietās, paliek glabāties mājsaimniecībās, kā arī nonāk dabā.

Tāpat nav rasts risinājums arī to riepu apsaimniekošanai, kas tiek realizētas kopā ar autotransportu. Piemēram, veicot aprēķinus par autotransporta pirmreizējo reģistrāciju saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, varam lēst, ka 2019.gadā kopā ar pārdotajām automašīnām Latvijas tirgū nonākušo riepu svars ir 4760 tonnas (papildu tām 26 tūkstošiem tonnu, kas jau minētas CSB statistikā). Tāpēc LRAA aicinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) nākt klajā ar risinājumu par to, kā nodrošināt arī šo riepu apsaimniekošanu.

Tieši nekontrolēts riepu aprites process valstī, veidojis situāciju, ka Latvijā izveidojies liels nesavākto un nepārstrādāto riepu apjoms, kas pēc VARAM datiem uz 2017.gada beigām bija 105 tūkstoši tonnu.

Situācija ar riepu apsaimniekošanu ievērojami nav uzlabojusies

Latvijas Riepu Apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse: “Kopumā beidzamajos gados situācija riepu apsaimniekošanas nozarē ir normalizējusies un tirgū vairs nedarbojas apsaimniekotāji, kuru spēja izpildīt normatīvo aktu prasības riepu savākšanās un pārstrādē bija apšaubāma. Tomēr, kopumā, kā rāda dati, situācija ar riepu apsaimniekošanu ievērojami nav uzlabojusies.”

Turpinot viņa saka: “Iedzīvotājiem joprojām nav ērti pieejama infrastruktūra riepu nodošanai uz visiem vienādiem un viegli saprotamiem noteikumiem. Ar tādu pat problēmu saskaras arī riepu tirgotāji, kuri tirgū realizē dažādu ražotāju riepas – riepu savākšana netiek nodrošināta uz vienādiem spēles noteikumiem visiem. Iemesli meklējami tajā, ka katrs apsaimniekotājs darbojas pēc saviem spēles noteikumiem. Ik pa laikam tiek rīkotas akcijas, kas piedāvā iedzīvotājiem iespējas nodot riepas bez maksas, taču tas nav sistēmisks risinājums, un neievieš šajā jomā kārtību. Domāju, ka iespējams Latvijas tirgus šajā nozarē ir tik mazs, ka vāji regulēta konkurence nodara vairāk ļaunuma, nekā labuma, ja raugāmies no gala patērētāju un vides viedokļa.”

Lielākā daļa no Latvijā savāktajām riepām tiek pārstrādātas citās ES valstīs

Vienlaikus asociācijas vadītāja atzīmē, ka šobrīd Latvijā ir trīs pārstrādes rūpnīcas. Pagājušajā gadā Tukumā tika atklāta Baltijā modernākā riepu pārstrādes rūpnīca, “taču ir skaidrs, ka ar to vien nepietiek, lai efektīvi samazinātu uzkrāto riepu daudzumu. No gada laikā ievestajām riepām iespējams utilizēt aptuveni pusi, 2018.gadā tās bija 10,7 tūkst. tonnas, no kurām 6,3 tūkst. tika pārstrādātas, bet reģenerētas 4,4 tūkst. tonnas.” Savukārt, 2019.gadā tika pārstrādāti tikai 6,47 tūkst. tonnu. Lielākā daļa no Latvijā savāktajām riepām tiek pārstrādātas citās Eiropas Savienības valstīs vai ārpus tām.

Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļais punkts” direktors: “Riepu apsaimniekošanā diemžēl joprojām saskaramies ar situāciju, ka tirgū nonāk liels apjoms riepu, par kuru savākšanu, sašķirošanu un pārstrādi neviens atbildību nenes. Turklāt arī vēsturiskie uzkrājumi, kas izveidojušies negodprātīgu komersantu darbības rezultātā, joprojām stāv, kur stāvējuši. Tāpēc nepieciešams domāt par sistemātiskām izmaiņām riepu apsaimniekošanas sistēmā, kas neļautu negodprātīgiem tirgus dalībniekiem gan tirdzniecības, gan apsaimniekošanas sektoros izvairīties no savas atbildības par riepu apsaimniekošanu un pārstrādi, kad savu mūžu tās ir nokalpojušas un cilvēki vēlas no tām videi draudzīgā veidā atbrīvoties.”

Katru gadu Valsts Vides dienests veic pārbaudes Latvijas autoservisos, lai noskaidrotu, vai uzņēmumi ir saņēmuši C kategorijas apliecinājumu un strādā ievērojot vides aizsardzības prasības. Taču statistika ir nepielūdzama – VVD dati liecina, ka aptuveni puse no uzņēmumiem, kuros tiek veiktas pārbaudes, izvairās uzņemties atbildību par riepu apsaimniekošanu un neievēro arī citas vides aizsardzības prasības, samazinot uzņēmuma izdevumus. Tāpēc tirgus vidē rodas sarežģīta situācija, jo kvalificētiem uzņēmumiem nepieciešams konkurēt ar tādiem autoservisiem, kuru pakalpojumu cenrādis ir ievērojami mazāks, tirgojot riepas, kas pēc tam netiek apsaimniekotas.

Foto: Unplash.com