Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai, skaidro Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5 526,7 miljoni eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica COVID-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4 171,1 miljonus eiro, norāda ministrijā.

Nozīmīgi samazinājušies ĀFP ieņēmumi, kas šā gada pirmajā pusgadā bija par 264,1 miljonu eiro jeb 26,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 735,5 miljonus eiro. ĀFP ieņēmumu apmēru ietekmē nobīdes atmaksās no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu. Savukārt nenodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā kopbudžetā tika iekasēti  443,7 miljonu eiro apmērā,  par 9,7 miljoniem eiro jeb 2,2% pārsniedzot attiecīgā perioda līmeni pērn. Nenodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (plāns pārsniegts par 39,6 miljoniem eiro jeb 11,1%), tostarp no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā atpalika no plānotā par 426,6 miljoniem eiro jeb 9,3%. Nodokļu ieņēmumi plānoto apmēru nesasniedza visās lielākajās nodokļu grupās, izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kam ieņēmumi par 35,3 miljoniem eiro jeb 4,4% pārsniedza plānu saistībā ar augsto plāna pārpildi janvārī-februārī, ko veidoja augošais darba ienākumu līmenis 2020.gada sākumā, kad vēl COVID-19 situācija nebija attīstījusies, tāpat arī norēķini gada sākumā par dividenžu maksājumiem.

Būtiska plāna neizpilde bijusi pievienotās vērtības nodokļa (196,4 miljoni eiro), sociālās apdrošināšanas iemaksu (ieskaitot ieņēmumus valsts pamatbudžetā no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales veselības aprūpes finansēšanai) (102,9 miljoni eiro), akcīzes nodokļa (84,1 miljons eiro), uzņēmumu ienākuma nodokļa (42,7 miljoni eiro) un nekustamā īpašumu nodokļa (22,9 miljoni eiro) ieņēmumiem.

FM atzīmē, ka nodokļu ieņēmumu apjomu šogad būtiski ietekmē ne tikai ekonomiskās aktivitātes sarukums, bet arī nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi, ko valdība apstiprinājusi kā vienu no atbalsta pasākumiem. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem kopējais nodokļu parādu apjoms šā gada pirmajā pusgadā palielinājies no 865 miljoniem eiro janvāra sākumā līdz 1 014 miljoniem eiro jūnija beigās.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube