Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi šī gada jūnijā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 0,3% lielāki nekā pirms gada. Kopumā pusgadā apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 4,3% mazāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Atšķirībā no maija, kad vienīgā nozare, kurai bija būtisks pozitīvs ieguldījums apstrādes rūpniecībā bija ķīmiskā rūpniecība, jūnijā jau vairākām nozarēm bija vērojamas pozitīvas tendences. Joprojām lielākais pozitīvs ieguldījums izaugsmē bija ķīmiskajai rūpniecībai (pieaugums par 25%), ko lielā mērā ietekmēja dezinfekcijas līdzekļu pieprasījuma pieaugums. Pieauga arī pārtikas rūpniecības (+1,9%), kokapstrādes (+0,7%), elektrisko iekārtu (+4.5%) un poligrāfijas (+6.9%) apakšnozaru ražošanas apjomi.

Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību jūnijā gada griezumā turpināja ietekmēt automobiļu un piekabju ražošanas apjomu kritums (-19,5%), ko ietekmēja kopējā situācija Eiropas autobūvē. Produkcijas apjomu kritums bija vērojams arī gatavo metālizstrādājumu (-6,4%) un iekārtu un mehānismu (-12,6%) ražošanas apakšnozarēs. Jāatzīmē, ka visi šie samazinājumi gada griezumā bija ievērojami mazāki nekā pirms mēneša.

Jūnijā par 2,7% pieauga arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Neliels kritums bija vērojams vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomiem, savukārt pieauga eksportā realizētās produkcijas apjomi, attiecīgi -0,9% un +4,8 %.

Apstrādes rūpniecības attīstībā joprojām ir jūtama koronavīrusa negatīvā ekonomiskā ietekme. Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas ir neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir grūti nosakāma. Lai arī turpmākajos mēnešos arvien vairāk nozarēs atgriezīsies izaugsme, tomēr apstrādes rūpniecības izaugsmi turpinās ierobežot ārējais pieprasījums,” komentē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Foto: Unplash.com