Finanšu ministrijas prognozes paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzināmās cenās kritumu šogad par 7,0%, samazinoties privātajam patēriņam, eksportam un investīcijām Covid-19 krīzes ietekmē, savukārt 2021.gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās ar pieaugumu 5,1%, IKP pieaugumam stabilizējoties 3,1% apmērā 2022. un 2023. gadā.

Ministrijā atzīmē, ka vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2020.gada jūnijā, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2020.gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā.

Lai turpinātu budžeta ietvara sagatavošanu, FM valdībai prezentējusi arī aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances 2021.-2023. gadam pie nemainīgas valdības politikas, ņemot vērā aktualizētās makroekonomisko radītāju prognozes, nodokļu ieņēmumus, papildu izdevumus līdz 26.jūlijam apstiprināto atbalsta pasākumu finansēšanai un citus precizējumus.

2020.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 7,6% no IKP, kas ir būtiski augstāks nekā plānots likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam”, kad vēl nebija COVID-19 krīzes. Vienlaikus deficīts ir zemāks, salīdzinot ar prognozēto pavasarī Stabilitātes programmā 2020.-2023. gadam, uzlabojoties faktiskajai situācijai nodokļu ieņēmumu un izdevumu slimības pabalstiem izpildē.

Vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija vidējā termiņā attiecīgi tiek prognozēts 3,9% no IKP 2021.gadā, 2,8% no IKP 2022.gadā un 1,7% no IKP 2023.gadā. Ņemot vērā  prognozēto IKP, budžeta bilances un ievērojamu aizņemšanās apjoma pieaugumu atbalsta pasākumu finansēšanai, vispārējās valdības parāds pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 48% no IKP 2021.- 2022.gadā un 47% no IKP 2023.gadā.

Covid-19  “2.viļņa” scenārijs

Papildus bāzes scenārijam FM ir izstrādājusi arī Covid-19 ietekmes “2.viļņa” scenāriju, ja īstenojas makroekonomiskās attīstības bāzes scenārija negatīvie riski un koronavīrusa izplatības ierobežošana ieilgst vai tiek piedzīvots jauns spēcīgs slimības vilnis, kā rezultātā IKP un nodarbinātības rādītāju kritums būtu straujāks. Salīdzinot ar bāzes scenāriju, “2.viļņa” scenārijs paredz straujāku IKP kritumu salīdzināmās cenās 2020.gadā 9,0% un lēnāku ekonomikas atveseļošanos turpmākajos gados, IKP pieaugot par 2,0% 2021.gadā, 4,6% 2022.gadā un 3,2% 2023.gadā.

Lēnākas izaugsmes ietekmē turpmākajos gados budžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar bāzes scenāriju samazinātos, un kopumā vispārējās valdības budžeta bilance pasliktinātos 2021. gadā līdz 6,0% no IKP, 2022. gadā līdz 4,2% no IKP un 2023.gadā līdz 2,9% no IKP.

Ministrijā atzīmē, ka Covid-19 pandēmija ir ieviesusi izmaiņas arī valsts fiskālajā politikā. 2020.gadā tika aktivizēta Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas ļauj palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu pandēmijas izsauktā ekonomikas kaitējuma mazināšanai. Tādējādi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz atkāpes no fiskālās disciplīnas nosacījumiem tikai 2020. un 2021.gadā.

Sākot ar 2022.gadu atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam ir jāievēro tajā noteiktie strukturālā deficīta mērķi, norāda FM. Precīzi vispārējās valdības budžeta bilances mērķi tiks noteikti, iesniedzot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam Saeimā, un tiks balstīti uz pieņemtajiem lēmumiem izdevumu un ieņēmumu jomā.

Foto: Unplash.com