Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kā darba devēju un valdības sociālais partneris kopā ar sadarbības partneriem LPS un LTRK šobrīd strādā pie pārmaiņām nodokļu politikā. LBAS uzskata, ka pozitīvas izmaiņas šajā jomā var Latviju tuvināt Ziemeļvalstīm, taču nedrīkst paaugstināt nodokļu slogu darbiniekam.
LBAS kopumā pozitīvi vērtē Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu, iesaistot veselības aprūpes obligātā maksājuma (VAOM) veselības pakalpojumu finansēšanā daudz plašāku personu loku un nodrošinot papildu finansējumu. Veselības aprūpē hroniski pietrūkst naudas algām, zālēm un pakalpojumiem. Šajā ziņā krietni atpaliekam pat no Lietuvas un Igaunijas.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns komentē: “Jāsāk ar pragmatisku ēnu ekonomikas ierobežošanu, jāsāk ar alternatīvajiem nodokļu režīmiem – visiem, kas mēnesī nopelna vismaz minimālo algu, jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI) un VAOM, ja mazāk, tad pēc analoģijas ar pašnodarbinātajiem un viņu maksājumiem vecuma pensijām 5%. Gluži tāpat 5% no ienākumiem VAOM, ja netiek sasniegts minimālās algas apmērs. Nav jāiznīcina reālas darba vietas augsta bezdarba apstākļos. Ieviešot 5% VAOM vispārējā nodokļu režīmā, tas atbilstoši NTSP jau nolemtajam jāsadala vienlīdzīgi starp darba devēju un darbinieku, vienlaikus samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un, iespējams, ne tikai par 2%, bet gluži kā solidaritātes nodokļa maksātājiem par 3,85%.”
Darbinieku veselības uzlabošana ir ne tikai ieguvums darbiniekam, bet arī darba devējam
LBAS uzsver, ka darbinieku veselības uzlabošana ir ne tikai ieguvums darbiniekam, bet arī darba devējam, – samazinot slimības lapu apjomu, darbinieka atvietošanas izdevumus, tādējādi ceļot darba ražīgumu un uzņēmuma konkurētspēju.
VAOM ieviešana rosina jautājumu par veselības nozares finansēšanu kopumā, – vai iezīmētais finansējums cels nozarei pieejamo budžetu un kā tas ietekmēs no kopējiem budžeta ienākumiem novirzītos līdzekļus?
Vai tas nemazinās citu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu un vai ir paredzēts no pamatbudžeta piešķirt regulāras ikgadējas, nevis vienreizēji kompensējošas dotācijas par kritumu sociālās apdrošināšanas budžetā?
Kāds būs kopējais fiskālais efekts un tā ietekme uz nozari?
Valdība ir apņēmusies paaugstināt minimālo algu no 430 līdz 500 eiro vēl 2021.gadā. LBAS uzsver, ka 2020.gadā Lietuvā bruto minimālā alga ir 607 eiro, bet Igaunijā – 584 eiro, līdz ar to minimālā alga Latvijā 2021.gadā būs konkurēt nespējīga.
Latvijā ir jāpaaugstina minimālā alga līdz 550 eiro mēnesī
LBAS priekšsēdētājs akcentē, ka šogad, ņemot vērā pirktspējas paritātes standartu, neto minimālā alga ir 366, Igaunijā – 513, Lietuvā – 535,5 eiro: “Tāpēc minimālā alga Latvijā ir jāpaaugstina kā minimums līdz 530-550 eiro mēnesī, kas vienlaikus dotu papildu līdzekļus VAOM, VSAOI un pašvaldībām. Jo šobrīd diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) paaugstinājums bieži vien nedod nekādu rezultātu ģimenēm ar bērniem, jo atvieglojumus nevar pilnā mērā izmantot. Ir iespējama alternatīva: ģimenes valsts pabalsta nopietna paaugstināšana, kura vienlaikus ir krietni vien finansiāli ietilpīgāka.”
LBAS principā nepiekrīt FM nostājai, ka vidējā termiņā jau paredzētais DNM paaugstinājums, kuram bija jāmazina ienākumu nevienlīdzība, daļēji tiek zaudēts, kompensējot nodokļu sloga pieaugumu darbiniekam.
Īpaši smagi šis nosacījums skar ģimenes ar bērniem un zemāk atalgotos darbiniekus, kuri jau šobrīd nevar izmantot visus esošos atvieglojumus. Ir jāmeklē taisnīgāki risinājumi, kuri nepalielina nodokļu slogu darbiniekam un samazina ienākumu nevienlīdzību,” pauž Brīvo arodbiedrību savienība.
Foto: Unplash.com
