Jau ziņots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās trīs iepriekšējās nobalsošanas dienās un vēlēšanu dienā, 29.augustā, ir nobalsojuši 171 591 vēlētājs jeb vien 40,6% balsstiesīgo rīdzinieku. Līdz ar to šī ir zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā kopš 1997.gada. Kopumā Rīgas domes vēlēšanās tiesības vēlēt ir 422 681 iedzīvotājam. Kā skaidro zemo vēlēšanu aktivitāti Eiropas Latviešu apvienība? 

Kā vienu no zemās vēlēšanu aktivitātes faktoriem Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšsēdētāja Elīna Pinto min daļas balsstiesīgo atrašanos ārvalstīs un apgrūtinājumus viņu dalībai, īpaši Covid-19 apstākļos.

“Covid-19 dēļ Latvijā šovasar ir maz diasporas vasarnieku, un arī atbraukt tikai uz vēlēšanām šobrīd ir sarežģīti pašizolācijas prasību un tiešo avioreisu atcelšanas dēļ. Kamēr nav ieviesta Diasporas likumā paredzētā iespēja no ārzemēm balsot attālināti (pašlaik paredzēts – pa pastu, bet nākotne varētu pavērt arī citus, digitālus risinājumus), šis ir pilsonisks zudums” uzsver E.Pinto. Viņa norāda, ka “līdzlemšana sekmē remigrāciju, investīcijas, sadarbību”.

Paredz ieviest pasta balsošanu

Pašlaik paredzēts diasporas vēlētājiem pašvaldību vēlēšanās ieviest pasta balsošanu – līdzīgi kā tas notiek Saeimas vēlēšanās. E. Pinto ieskatā nākotne varētu pavērt arī citus, digitālus vēlēšanu risinājumus, kuru izmēģināšanai diaspora būtu pateicīgākā mērķgrupa. Uz to pirms pagājušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES dalībvalstu parlamentus aicināja mobilo eiropiešu virsorganizācija ETTW-Europeans Throughout the World Briselē.

Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāja skaidro, ka situācijā, kad deklarēšanās saistīta ar virkni tiesību un ieguvumu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, diasporā mazāk par pusi oficiāli izdeklarējas no Latvijas. “Pienākums izdeklarēties nav arī cilvēkiem, kuri ārvalstīs uzturas īslaicīgi, mazāk nekā trīs mēnešu garumā, un viņi saglabā balsstiesības. Piedevām, pēc LU Diasporas un migrācijas centra pētījumu datiem aptuveni 60% no diasporas cilvēkiem joprojām esot īpašums Latvijā, kas līdz ar to tiem dod tiesības attiecīgajā pašvaldībā vēlēt arī izdeklarētajiem”.

Likumu grozījumus izskatīs jau šonedēļ

Jāmin, ka jau šonedēļ, 3.septembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija izskatīs grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā, kas atbilstoši Diasporas likumam paredz ieviest iespēju pašvaldību vēlēšanās no ārvalstīm balsot pa pastu.

Saeimas Juridiskais birojs likumprojekta autorus ir lūdzis pamatot šī Diasporas likuma jauninājuma lietderību – skaidrot, “vai ar likumprojektā piedāvāto regulējumu patiešām ir iespējams pilnvērtīgi sasniegt likumprojekta anotācijā norādīto mērķi: veicināt balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstīt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un iesaistīt pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju pašvaldību norisēs, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti”.

Eiropas Latviešu apvienību Saeimas komisijas sēdē pārstāvēs organizācijas administratore Rīgā Aira Priedīte, skaidrojot šīs normas jēgu, leģitimitāti un lietderību pilsoniskās līdzdalības un remigrācijas veicināšanā. “Arī citas diasporiskas valstis kā Portugāle un Lietuva pēdējā gada laikā vienkāršojušas un paplašinājušas diasporas iespējas piedalīties vēlēšanās no ārvalstīm,” kā piemēru min ELA pārstāve.

“Turklāt balsošanai pa pastu piedāvātais process ir lielā mērā digitalizēts, kas pēc izmēģināšanas diasporā var kalpot par pamatu procesa vienkāršošanai arī balsošanai pa pastu uz vietas Latvijā, kad ir apgrūtinoši klātienē doties uz iecirkni attiecīgajā pašvaldībā. Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi vienkāršu un drošu attālinātu risinājumu nepieciešamību,” rezumē E. Pinto.

Foto: Unplash.com

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube